Covid-19 atstāj nopietnu ietekmi uz smadzenēm, secināts jaunā pētījumā

© pexels.com

Žurnālā "Nature" publicēts jauns pētījums par Covid-19. Vadošā pētījuma autore, Oksfordas universitātes neirozinātņu asociētā profesore Gvenaella Douaudu atklāj, ka cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši Covid-19, ir konstatētas izmaiņas smadzeņu darbībā, ziņo medijs CNN.

Tiem cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši Covid-19, iespējams, ir paātrināta smadzeņu novecošanās.

Tika konstatēts, ka to cilvēku smadzenēs, kuri ir izslimojuši Covid-19, bija lielāks pelēkās vielas zudums un smadzeņu audu anomālijas, salīdzinot ar tiem, kuriem inficēšanās ar koronavīrusu nav bijusi.

Bieži vien šīs izmaiņas smadzeņu zonā ir saistītas ar ožas zudumu, skaidro pētniece Gvenaella Douaudu.

Pētniece skaidro, ka ierasti cilvēki novecojot, katru gadu zaudē sākot no 0,2% līdz 0,3% smadzeņu pelēkās vielas. Pētījumā pierādījās, ka tie cilvēki, kuri bija pārslimojuši Covid-19, gada laikā zaudē sākot no 0,2% līdz pat 2% pelēkas vielas.

"Tā kā neparastās izmaiņas, ko mēs novērojam inficēto dalībnieku smadzenēs, daļēji varētu būt saistītas ar viņu ožas zudumu, iespējams, ka tās atgūšana laika gaitā var novest pie tā, ka šīs smadzeņu anomālijas kļūst mazāk izteiktas," viņa teica.

Lai gan pētījums atklāj zināmu saistību starp infekciju un smadzeņu darbību, joprojām nav izskaidrojams tas, kāpēc tā notiek.

"Ir patiešām grūti zināt ilgtermiņa ietekmi uz dzīves kvalitāti šādā situācijā. Smadzenes var ietekmēt arī citi procesi, piemēram, imūnsistēmas, iekaisuma, asinsvadu vai psiholoģiskas/uzvedības izmaiņas, bet ne tieša infekcija," skaidro Alans Kārsons, Edinburgas Universitātes neiropsihiatrijas profesors.

Pētījumā kopumā tika analizēta 785 cilvēku smadzeņu attēli.

Citi

Vairāki Latvijā populāri alus ražotāju zīmoli patērētājiem neatklāj informāciju, kur miestiņš ražots. Visbiežāk tas gan tiek brūvēts ārpus mūsu valsts robežām – Lietuvā un Igaunijā, vēsta "Bez tabu".

Svarīgākais