Ārsts atklāj, kādas veselības problēmas var rasties maskas nēsāšanas rezultātā

© Oksana Džadana/ F64

Ārsts Pēteris Apinis "Facebook" publicējis ierakstu, kas aicina Krišjāni Kariņu noņemt bērniem maskas. "Maskas bērniem nesniedz drošību, tās minimāli sargā no slimības, bet rada daudz citu veselības un sociālu problēmu," pauž Apinis.

Ārsts ierakstā sociālajā vietnē "Facebook" uzsver, ka "masku nēsāšana šī gada laikā ir tikai valdības rosības ilūzija: Latvijas iedzīvotāji nēsāja auduma maskas, kas nepasargāja ne no kā, bet citi - daudzkārt valkāja vienreizēji lietojamas maskas. Daudzkārtējā lietošanā pat vislabākās medicīniskās maskas kļūst par infekcijas barotni".

Apinis uzskata, ka valdībai tuvāko divu mēnešu laikā nāksies atteikties no ierobežojumiem, jo to darīs visa Eiropa. "Ministru kabinetam nāksies domāt par enerģētiku, budžetu un Baltkrievijas robežu nevis diviem metriem, veikala kvadrātmetriem vai cilvēku šķirošanu pareizajos un antivakceros," raksta ārsts.

"Ministru kabinets vēl līdz šim nav pamanījis, ka vienreiz lietojama sejas maska (t.sk., medicīniskā) nozīmē „vienreiz lietojama maska”. Jebkura medicīnas maska, kas pavaļājusies kabatās, vilkta vairākkārt (nedēļas, mēnešus), ir pilnīgi bezjēdzīga, " uzskata Apinis, atgādinot, ka iepriekš bija izteicies par auduma masku nespēju pasargāt no vīrusa.

Ārsts norāda uz mazu pētījumu, kuru veicis: "Veicām sīkpētījumu. Aizgājām pie tramvaja pieturas centrā, kur 1. tramvajā kāpj daudz pasažieru. FFP2 bija mazāk par 10% braucēju, pārējie lietoja medicīniskās maskas. Stundas laikā jaunu masku iekāpšanai tramvajā no paciņas izņēma 1 braucējs. Pārējie no kabatām izvilka daudzkārt lietotus, saņurcītus un sapuņķotus zilganus degunslēpņus. Vēl jautrāk bija pavērot ļaudis rindā pie maza pārtikas veikala (veikals pretī skolai, bērni nāk starpbrīdī iepirkt kaut ko ēdamu), kurā var iet bez sertifikāta. Pirms ieiešanas veikalā skolas bērni viens otram aizdeva savu masku, jo, šķiet, daži bija maskas atstājuši skolas solā vai somā."

"Visu šo laiku - pusotru gadu pats lietoju tikai FFP2. Principa pēc - ja nu es lietoju masku, tad tādu, kas aizsargā un sniedz drošību. Es pazīstu Latvijā uzņēmējus, kas ražo FFP2, taču pārdod tās Vācijai. Latvijā šīs maskas ieved no Āzijas valstīm par daudz dārgāku cenu. Man nav pierādījumu, ka šis ir valdībai pietuvinātu cilvēku bizness, " raksta ārsts.

Pēteris Apinis norāda, ka, lai izvairītos no vīrusa, laba ventilācija skolas klasēs ir daudz efektīvaka, kā masku nēsāšana. "Patiesībā bērns (un skolotāja), elpojot un ar sviedriem izdala ne tikai ogļskābo gāzi, bet arī citas ķīmiskas vielas - ogļūdeņus, sēra un slāpekļa savienojumus. Bez tam gan skolotāja, gan meitenes lieto arī smaržas, krēmus, želejas un parfīmus.

Šādā atmosfērā bērni kļūst neuzmanīgi, samazinās uztveres spējas, ievērojami samazinās kognitīvās spējas. Tad, kad mācību stundas otrajā pusē CO2 koncentrācija normu pārsniedz 3-4 reizes, daļai bērnu uznāk nelabums, bet veselīgākie bērni klasē aizmieg. Skolotāja saka: „bērni sanarkojušies”, bet patiesībā - skolai nav ventilācijas. Liela CO2 koncentrācija klases gaisā, bērniem izsauc sauso nakts klepu - pirmo astmas izpausmi. Pašai skolotājai paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija klasē rada nogurumu, īgnumu, darbspēju krišanos, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, muguras (!) un galvas sāpes, " ārsts skaidro.
Nobeigumā Apinis raksta: "Maskas ir tieši tāda pati atruna kā savulaik skolu siltināšanā piemirstās ventikācijas iespējas un gaisa cirkulācijas neesamība - plastmasas logi un durvis labi saglabā skolā siltumu, bet nodrošina ļoti augstu ogļskābās gāzes līmeni klasē, kamdēļ bērni ir miegaini, slikti mācās un vairāk slimo. Šādā bezgaisa klasē, bērnam uzliekot masku, bērns mācīsies vēl sliktāk, būs vēl miegaināks un vēl vairāk slimos, t.sk., vēl vieglāk saslims ar Covid-19 (tiesa, bērniem slimība joprojām nav tik bīstama, izņēmums ir bērni ar blakusslimībām, mazkustīgu dzīvesveidu, adipozitāti)".

Citi

Pasaulei jau ilgāku laiku dzīvojot līdzi dažādiem konfliktiem, ik pa laikam aktualizējas jautājums, kas notiktu, ja kāda no lielvalstīm izdomātu izmantot kodolieročus. Kā zināms, tad sekas būtu briesmīgas, tāpēc tiek darīts viss, lai konflikti tik tālu neaizietu. Zinātnieki pieaugošo risku ietekmē nolēma salīdzināt, kura lielvalsts būtu spēcīgāka.

Svarīgākais