Laikā, kad vairākās valstīs risinās potēšana ar trešo, dažviet pat ceturto devu, un arī Latvijā ministrs Daniels Pavļuts jau izziņojis, ka līdz gada beigām būs nepieciešama otrreizēja revakcinācija, daudziem loģiski ir radies jautājums, vai šis apburtais loks noslēgsies, un vai šādai pieejai ir medicīniski praktiska jēga.
Respektablais ASV izdevums “The New York Times” publicējis rakstu, kurā par revakcinācijas lietderību izsakās virkne medicīnas nozares vadošo ekspertu.
“Tas, protams, nav nekas nedzirdēts, ka ik pēc kāda laika ir nepieciešama revakcinācija, taču es domāju, ka ir labāki varianti, nekā kārtējā pote ik pēc sešiem mēnešiem”, pauž Jeila universitātes imunuloģe Akiko Ivasaki. Viņasprāt, citas stratēģijas palīdzētu izvairīties no nebeidzamās balstvakcinēšanās.
“Šī (balstvakcinācija) nešķiet ilgtermiņā ilgtspējīga stratēģija, tas nu ir pilnīgi droši”, apgalvo Arizonas universitātes imunulogs D.Batačarija (Bhattacharya).
Ja vakcīnas spētu novērst inficēšanos un tālāku izplatību, tad regulārai jaunu devu potēšanai būtu nozīme, “bet, omikrona gadījumā - kāda tam jēga?”, vaicā Ņujorkas Rokfelera universitātes profesors, imunulogs Maikls Nusencveigs. Viņš arī atzīmē, ka galvenais mērķis ir panākt, lai iespējami mazāk cilvēku nonāk ārstniecības iestādēs.
Rakstā aplūkota arī problēma, kas saistīta ar vīrusa nepārtraukto mutāciju, kuras dēļ vakcīnas, kas radītas iepriekšējo vīrusa versiju apkarošanai, nav un nevar būt īsti efektīvas. Paustas arī bažas par imūnsistēmas novājināšanos, regulāras revakcinācijas dēļ.
Pēc ekspertu teiktā, šobrīd ASV ir jāizvēlas konkrēts mērķis un stratēģija - samazināt inficēšanos vai samazināt slimnīcās nonākušo skaitu. Vairāki, tostarp atbildīgo amatpersonu, izteikumi liecina, ka visticamāk ASV izvēlēsies atteikties no regulāras balstvakcinēšanas.
Arī ASV galvenais pandēmijas apkarotājs Antonio Fauči uzsvēris, ka svarīgākais ir mazināt hospitalizāciju. Jānorāda, ka, agrākajos paziņojumos, minētā amatpersona galvenokārt uzsvēra izvairīšanos no inficēšanās.
