Sociālo tīklu vidē stāstu par piedzīvoto vardarbību no mākslas kritiķa Tomasa Pārupa puses publicējusi viņa bijusī draudzene.
Mēdz teikt, ka vardarbība mīl klusumu. Tomēr, ja tā bijusi, tā vienmēr ir kaut kur klātesoša, pulsējoša. Vardarbībai ir daudz melno nokrāsu, tai pieder daudz seju un kliedzieni pēc palīdzības mēdz pārtapt par čukstiem. Tomēr aizvien paliek neatbildēts jautājums - kadēļ cilvēki aizvien gatavi uzkavēties šadās attiecībās?
Pārtraukt klusēt un publiski izklāstīt savu pieredzi nolēmusi Kate Gecēviča, kuratora un mākslas kritiķa Tomasa Pārupa bijusī draudzene. Ierakstā viņa atklāj abu attiecību ēnas puses un norāda uz vardarbīgajām attiecībām arī publicējot savu bildi, kurā traumēta viņas seja.
Šī raksta nobeigumā publicēti abu iesaistīto pušu izklāsti sociālajā vietnē "Facebook".
Sabiedrība, jo īpaši sociālo tīklu lietotāji, ir gatava izteikt viedokli, šoreiz tas nebūt nav viennozīmīgs.
Nē, nu tas Pārups tiešām ir reāli apdauzīts.…. No viņa skaidrojuma sanāk, ka māte ar savu nomiršanu veicinājusi viņa nodzeršanos un ķīseli galvā.
— Ansis Pūpols (@AnsisPupols) December 27, 2021
Tātad vardarbībā pret sievieti ir vainojams nevis viņš, bet māte, kas nejēdz pareizā laikā nomirt.
Iesp tam kāds sakars ar to, ka man pašam meita, lai gan domāju, tā bija arī pirms tam, bet no visa veida deģenerātiem, sievu un draudzeņu sitēji manī izraisa tādu agresijas vilni... fuck, tev labāk netrāpīties ar mani vienā telpā. Cik īsam jābūt loceklim, lai kļūtu par tādu mēslu
— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) December 27, 2021
Rodas iespaids, ka "Satori" un "Arterritory" autors Pārups upurējies, lai aktualizētu stambulismu, par kuru pēdējā laikā gandrīz jau bija aizmirsts. � pic.twitter.com/HXegCqPRch
— Haris (@akmens) December 27, 2021
Tomass Pārups, smalkās aprindās cirkulējošais "mākslas kritiķis" un Alma galerijas kurators, gadiem ilgi dauza vienu draudzeni pēc otras un viņa draugi/sabiedrotie, piemēram, Ansis Starks, to piesedz. Tas viss rūga & beidzot uzsprāga publiski. Skat. Kate Gec ierakstu(s) FB.
— Izvidačs (@izvidach) December 27, 2021
Šobrīd tas nav sodāmi? Manda doma bija tāda, ka liela daļa Pārupa čomu iestājas par woke tēmām, arī par deklaratīvo Stambulas konvenciju, pret seksismu u.tml., bet klusē, kad pašu draugs sit sievietes. Tas tikai vēlreiz apliecina šo tā saukto "intelektuāļu" liekulīgo dabu.
— Raitis Iljenkovs (@iljenkof) December 27, 2021
Es pareizi saprotu, ka liberālās aprindas no kurām nāk Pārups (kas vismaz vārdos skaļi iestājas pret vardarbību attiecībās) vismaz 2 gadus zināja par šo visu un klusēja, bet nu, kad piekautā meitene publicēja stāstu ir tie lielie pērēji un gānītāji? Liekulības kalngals �♂️
— Emīls Buiķis (@EmilsBuikis) December 27, 2021
Trūkst loģikas. Vardarbības tēma jau IR aktualizēta sabiedrībā, kas vardarbību nosoda. Vai Stambulas konvencija būs kāds Dievs rīkstes variants, kurš darbosies patstāvīgi un ar tagadējo likumdošanu nesaistīti?
— Monika Zīle (@MonikaZile) December 27, 2021
ok. nācās veikt izpēti. Pārups - tas ir kaut kāds Satori autors, kuram kolēģi liberāļi nav iedevuši izlasīt Stambulas konvenciju.
— angry by default (@ieva_w) December 27, 2021
Tā ir liela drosme runāt par vardarbību ģimenē, it īpaši tāpēc, ka LV ir populārs ne tikai 'tas ir privāts jautājums', bet arī 'sievietes ir manipulatīvas maitas' un tad, kad kāda par to runā, tad jārēķinās ne tikai ar to, ka tiks apšaubīta situācija, bet arī tavs raksturs.
— Alina Apine (@aliina_apine) December 27, 2021
"Nesena saruna par pašcenzūru, man deva iespēju dalīties ar pieredzi, kuru dažādu iemeslu dēļ ilgstoši noklusēju. Saruna mani mudināja atklāti runāt par sabiedrībā un, diemžēl arī manā dzīvē, ļoti akūtu tematu, uz kuru nereti tiek pievērtas acis.
Šajā foto redzams tas, kas patiesībā ir stāvējis aiz manu attiecību visām smaidošajām kopbildēm divu gadu garumā. To uzņēmu, jo toreiz grasījos vērsties policijā, tomēr tā nebija pirmā reize, kad to neizdarīju. Mani atturēja bailes, kauns, situācijas nopietnības noliegšana un kaut kāds mistisks priekšstats par beznosacījumu mīlestību, kas lika atkārtoti noticēt viņa vārdiem “es mainīšos” utt.
Nevaru saskaitīt reizes, kad vēlējos aiziet no situācijas, bet to nespēju. Murgam vienmēr uz brīdi sekoja īss miera stāvoklis, pat prieks, un likās, ka man līdzās ir vismīlošākais, rūpīgākais cilvēks. Taču pēdējais strīds, kas beidzās ar kārtējo šķiršanos, man lika beidzot saprast to, ka vairs neeksistē nekas, ko spēju mīlēt, ka esmu nonākusi traumējošās attiecībās, neaiziedama jau pēc pirmā asiņainā sitiena.
Galvenais iemesls, kāpēc ar šo dalos — vēlos uzrunāt visas sievietes, kuras cieš fiziski un emocionāli vardarbīgās attiecībās, runāt par notiekošo un neklusēt. Lai arī limbo šķiet bezgalīgs, lai cik iebiedētas jūs nebūtu par notiekošā atklāšanu, runājiet par to skaļi.
Rodiet spēku laicīgi būt atbildīgām par sevi. Tikai tas spēs šo briesmīgo, gadiem izstrādāto paternu lauzt, un laicīgāk mainīt tādu gļēvuļu rīcību un veiksmīgu manipulēšanu."
Atbildot uz Pārupa ierakstu "Facebook" :
"P.S. Man ir neērti Tavā vietā, lasīt to, ka esi spējīgs izspēlēt mātes nāves “kārti”. Pats zinot, ko esi darījis ar viņas pelniem un kā esi par viņu izteicies.
"Pagātni nekā nevaru mainīt, lai kā es gribētu.
Kopš 2018. gada, kad atvadījos no savas mātes, mana dzīve pakāpeniski izgāja no sliedēm un sāka velties alkoholisma bezdibenī. Tāpēc izmisīgi ķēros pie katra cilvēka, kura klātbūtne man varētu uz mirkli palīdzēt aizmirst par zaudējuma sāpēm.
Pastiprināti lietoju alkoholu, paralēli konsultējoties ar vairākiem kompetentiem psihoterapeitiem un kompetentu psihiatru. Vēl pirms uzsāku sadarbību ar psihoterapeitu, man tuvu stāvošas paziņas iepazīstināja ar nervu nomierinošām vielām no benzodiazepīnu zāļu grupas, sakot, ka šīs zāles man ir bezmaz vai nepieciešamas, lai pārvarētu manā dzīvē notiekošo.
Visvairāk intoksikācijas laikā notiekošais skāra attiecības ar tuviniekiem, tostarp romantiskās attiecības. Es ļoti novērtēju to ieguldījumu, ko tuvākie man sniedza. Tomēr konflikti notika, iesaistītajām personām atrodoties reibuma stāvoklī.
Es saprotu līdzcilvēku dusmas, aizvainojumu un sašutumu. Alkoholiķu sapulcēs nav pieņemts ielaist nedzērājus tikai tādēļ, ka pieredzes, ar kuriem šie cilvēki dalās, ir šausminošas, sāpīgas un kaunpilnas, bet nav citiem saprotamas.