Zinātnieki pēc Halštates sāls raktuvēs Austrijā atrastajiem cilvēku ekskrementiem atklājuši jaunus faktus par seno civilizāciju.
"Euronews" ziņo, ka ir atklāts tas, ka cilvēki pirms aptuveni 2700 gadiem ir ražojuši zilo sieru un alu. Tas tika atklāts pateicoties jaunam pētījumam.
"Kalnrači bija pietiekami izsmalcināti, lai tīši izmantotu fermentāciju, tas mani ļoti pārsteidza. Tas nav kaut kas tāds, ko es būtu gaidījis," aģentūrai AFP sacīja "Eurac" pētniecības institūta Bolcāno mikrobiologs un pētījuma autors Frenks Maiksners.
Ekskrementi raktuvēs bija īpaši labi saglabājušies, pateicoties augstajai sāls koncentrācijai un nemainīgai astoņu grādu temperatūrai. Pētnieki kopumā analizēja četrus paraugus - vienu no bronzas laikmeta, divus no dzelzs laikmeta un vienu no 18. gadsimta.
Vienā no paraugiem, kas ir aptuveni 2700 gadus vecs, tika konstatētas divas sēnes ("Penicillium roqueforti" un "Saccharomyces cerevisiae"), kuras mūsdienās tiek izmantotas pārtikas pārstrādē.
Mikrobiologs atklāj, ka šīs ir senākās liecībās par siera nogatavināšanas procesu Eiropā.
Iepriekš ir pierādīts tas, ka cilvēki senajos laikos lietoja alkoholu. Tomēr šis pētījums ir unikāls ar to, ka ir pierādīts tas, ka cilvēki aptuveni pirms 2700 gadiem ir tieši Eiropā lietojuši alu.
"Kļūst arvien skaidrāks, ka sarežģītajai pārtikas apstrādei un fermentācijai, bija svarīga loma mūsu agrīnajā kulinārijas vēturē," pauda pētījuma līdzautore, Vīnes Dabas vēstures muzeja pētniece Kerstina Kovaraka.
Halštates sāls raktuves ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kā "īpaša vieta nekurienes vidū". Raktuves sāls ieguvē tika izmantotas vairāk nekā 3000 gadus.
Mikrobiologs skaidro, ka šajās raktuvēs cilvēki gan strādāja, gan atpūtas darba dienas vidū, pusdienoja un pat nokārtojās.
