Pirms trim mēnešiem ReTV Ziņas vēstīja, ka bijušā Ilūkstes novada pašvaldībai piederošajā vecajā klostera ēkā Ilūkstē pusotru gadu maisos mētājās cilvēku mirstīgās atliekas. Tās atraktas Pirmā pasaules kara laikā nopostītā jezuītu klostera altāra daļā. Tā kā šis klosteris līdz šim nebija iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tad pašvaldība varēja nodarboties ar pašdarbību un ļaut klosterī darboties amatieriem. Nu situācija ir mainījusies - cilvēku mirstīgās atliekas nodotas zemei.
Gandrīz pirms diviem gadiem bijušā Ilūkstes novada vadītāji Stefans Rāzna un Maigurs Krievāns piesaistīja amatieri Tomu Jarinovski, ļāva viņam veikt amatieriskus arheoloģiskos izrakumos vecā Ilūkstes klostera apkārtnē. Tad tika atrastas arī cilvēku mirstīgās atliekas, kuras brutāli tika saliktas maisos un turētas klostera ēkas stūrī. Ilūkstes katoļu draudzes priesteris Ingmārs Zvirgzdiņš tagad ReTV Ziņām stāsta, ka nu beidzot ir izdevies arī godpilni šos kaulus apbedīt.
Ingmārs Zvirgzdiņš: “Bija izrakta liela bedre, tie četri zārki bija salikti kopā, tad arī apbedīts. Protams, varēja izdarīt citādāk. Varēja uzreiz ar mani sakontaktēties un pajautāt, kā mēs tālāk varētu šīs lietas risināt, bet, paldies Dievam, ka mēs varējām apbedīt šīs mirstīgās atliekas.”
Apbedīšanu organizēja nu jau jaunā Augšdaugavas novada dome. Kā atklāj priesteris Zvirgzdiņš, tad šīs, visticamāk, esot svēto mūku, kuri cēluši Ilūksti, mirstīgas atliekas. “Gan savā vārdā, gan visu iesaistīto vārdā, kas bija iesaistīti, es atvainojos par to, ja kādam tas radīja tādu sašutumu. Un noteikti, ka radīja. Mēs palūdzāmies, un iesaku arī citiem lūgties par tiem cilvēkiem, kuri tur bija apbedīti.”
Steidzot labot kļūdas, pirms dažām dienām arī tika izplatīta informācija, ka Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pēc Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ierosinājuma iekļauts Ilūkstes jezuītu klostera komplekss, kurā tika atrastas šīs mirstīgās atliekas.
Brigita Madelāne, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektore: “Dažreiz tā ir, ka likuma nezināšana, bet, kā jūs saprotat, tas it kā mūs neatbrīvo no atbildības. Cik bija - bija, bet galvenais, ka tas tiek atrisināts tagad. Varbūt tiešām - paldies, ka arī gan vietējie iedzīvotāji, gan žurnālisti to jautājumu aktualizēja, tas tika atrisināts ātrāk.”
Jaunā Augšdaugavas novada Ilūkstes pilsētas administrācijas vadītāja Ieva Strode stāsta, ka naudu nākošā gada budžetā šī objekta atjaunošanai nelūgs. Paredzētais finansējums esot tikai klostera ēku un teritorijas videonovērošanai. Profesionāla arheoloģiskā izpēte, kura bija jāveic jau tad, kad pašvaldība ļāva izpausties neprofesionālam amatierim, notikšot nākamgad. “Nākamie plāni, ko mēs tā kā plānojam darīt nākamajā gadā, ir šī kultūras pieminekļa arheoloģiskā izpēte. Lai īstenotu šo mērķi, mēs vēlamies piesaistīt dažādus finansējuma avotus. Mēģināt, pirmkārt, piesaistīt projektu fondu līdzekļus, lai turpinātu šī objekta attīstīšanu, restaurāciju un turpmāko izmantošanu.”
Ilūkstes pilsētas pārvaldē arī atklāj, ka klostera komplekss šoruden ir pētīts arhitektoniski mākslinieciskā kontekstā, to ir veikusi profesionāla arhitektonikas pētnieku grupa. Objekta pētīšanai esot piesaistīts arī arhitektūras zinātņu doktors Ilmārs Dirveiks.
