Talibi, kas nāca pie varas Afganistānā, arī ieguva kontroli pār valsts ekonomiku. Neskatoties uz intensīvo narkotiku apriti, pēdējo desmitgažu laikā grupējums ir iemācījies piesaistīt naudas līdzekļus ne tikai ar opija un heroīna tirdzniecību, vēstīts plašā RIA Novosti pētījumā.
ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs Afganistānu uzskata par lielāko opija ražotāju pasaulē. Pērn magoņu raža tur palielinājās par 37 procentiem. Kopējā ar šo kultūru iesēto lauku platība ir 263 tūkstoši hektāru - absolūts rekords. Narkotiku bizness talibiem ienes (saskaņā ar biroja aplēsēm )400 miljonus ASV dolāru gadā.
Ilgu laiku tas viņiem bija galvenais ienākumu avots. Taču pēdējos gados situācija ir mainījusies - islāmisti ir dažādojuši savu ekonomiku.
Viens no kustības līderiem, mulla Mohameds Jakubs, grupas dibinātāja mulla Omara dēls, aicināja meklēt citus veidus, kā nopelnīt naudu. Kaujinieki sāka mērķtiecīgi sagrābt reģionus, kas bagāti ar derīgajiem izrakteņiem.
Afganistānā ir daudz derīgo izrakteņu - varš, boksīts, dzelzsrūda, marmors, litijs. Ir zelts. Tas viss tiek lēsts vairākos triljonos dolāru. Daudzas teritorijas joprojām ir neskartas. Tās derīgo izrakteņu teritorijas, kas nonākušas kaujinieku rokās, gadā ienes vairāk nekā 460 miljonus dolāru. Saskaņā ar medija The Financial Times informāciju, pircēji pārsvarā ir privāti uzņēmumi no Ķīnas, Pakistānas un AAE.
Viņi ieviesa desmit procentu nodokli par komunālajiem maksājumiem, pieprasīja nodevu par preču tranzītu un mēģināja iesaistīties jebkurā biznesā. Atsevišķs stāsts ir degvielas, cigarešu, pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegāde.
Turklāt talibiem tiek sniegta palīdzība no ārvalstīm. Kā noskaidroja BBC News žurnālisti, aptuveni 500 miljoni ASV dolāru gadā ienāk no privātiem sponsoriem no Persijas līča valstīm - Saūda Arābijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Kataras.
ANO maijā ziņoja, ka talibu gada ienākumi ir no 300 līdz 1,6 miljardiem ASV dolāru. Pagājušajā gadā viņi nodokļos vien iekasēja 160 miljonus. Okupējot provinces, islāmisti izpostīja vietējās kases, piesavinājās ieročus un bruņumašīnas, kā arī atņēma naudu uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
"Talibi ir izveidojuši finanšu impēriju, taču, pārņemot varu Afhanistānā, tā tiks satricināta," prognozēja Rietumu mediji. Un tā tas notika. Islāmisti, kuri iepriekš darbojās tikai ekonomikas pelēkajā sektorā, jau ir saskārušies ar pirmajām grūtībām.
Neticot jaunās valdības solījumiem, iedzīvotāji metās uz bankām, lai izņemtu savus uzkrājumus, stāsta Bloomberg korespondenti, kas strādā Kabulā. Tas nopietni skāra ekonomiku. Bankomātos trūkst skaidras naudas, cenas strauji pieaug. Ielas ir tukšas, lielākā daļa aptieku ir slēgtas. "Banku sistēma ir paralizēta. Afganistāna ir valsts, kas ir atkarīga no importa. Viņi eksportē par 870 miljoniem ASV dolāru un importē par 8,6 miljardiem ASV dolāru. Talibiem tagad jābaro cilvēki, jāuztur valsts aparāts," skaidroja mūsdienu Afganistānas pētījumu centra direktors Omārs Nesārs.
Septiņdesmit pieci procenti no valsts izdevumiem parasti tika segti ar starptautisko palīdzību. Kabula saņēma vairāk nekā 4 miljardus dolāru gadā. Turpmāk uz to vairs nevar paļauties.
Pēc Afganistānas Centrālās bankas vadītāja Ajmala Ahmadi teiktā, lielākā daļa iepriekšējo varas iestāžu uzkrāto līdzekļu atrodas ārpus valsts, lielākā daļa - ASV. Baidena administrācija gatavojas iesaldēt šos aktīvus.
Afganistāna saskaras ar strauju inflācijas pieaugumu, nacionālās valūtas vērtības samazināšanos un pieaugošo nabadzību. Ja jaunā valdība neiegūs starptautiskās sabiedrības atbalstu, draud izolācija. Taču Omārs Nesārs uzskata, ka reģiona valstis drīz uzsāks dialogu ar talibiem. Tas nozīmē, ka režīmam var būt jauni ienākumu avoti.
