Lūks Mūnijs ir azartisks dārgumu meklētājs. Jau desmit gadus viņš apceļo pasauli kopā ar savu uzticīgo "biedru" metāla detektoru, meklējot dārgmetālus, vēsta "Mirror".
40 gadus vecais dārgumu meklētājs bija izlēmis pārbaudīt veiksmi savā dzimtajā pilsētā Lindsijā, Lielbritānijā.
Vīrietis bija šokā, ka, lai gan viņš ir meklējis dārgumus daudz dažādās vietās pasaulē, tomēr dzimtās pilsētas kroga apkārtnē viņš ir atradis lielāko un vērtīgāko atradumu līdz šim.
Aiz vietējā kroga viņš atrada īpašas monētas. Lūks neticamā kārtā pie kroga bija atradis pilsoņu kara laika monētas.
Viņš atrada iespaidīgu daudzumu ar senām sudraba monētām. Kopumā par vairāk nekā 1000 atrastajām monētām viņš izsolē var saņemt 100 000 mārciņu.
Lūks dārguma meklējumos bija devies kopā ar draugiem. Monētas tika atrastas 15 hektāru lielā lauksaimniecības laukā. Pirms kāda laika šajā laukā darbojās arkls, kas visticamākais bija uzlauzis māla trauku, kurā atradās monētas, kuras pēcāk atrada Lūks, min veiksminieks.
"Mēs devāmies uz lauku ap pulksten desmitiem. Mēs no rīta atradām skaistu zelta monētu un sešus pensus, pēc tam devāmies pusdienot. Kad devāmies aptakaļ uz lauku, es gandrīz uzreiz atradu Kārļa I monētu. Tad es atradu vēl vienu un vēl vienu," dienas notikumus atceras Lūks.
Izdzirdot nākamo metāla detektora signālu, Lūks sāka rakt. Viņš atzina, ka monētas ir bijušas visapkārt zemē. Pēc desmit minūtēm viņš no metāla detektora izdzirdēja skaļu signālu un atrada māla podu ar monētām.
"Šī sajūta, kad nokasījām netīrumus no poda un ieraudzījām monētas ir neaprakstāma", sacīja Lūks.
Eksperti atzina, ka Lūks ir atradis monētas, kas ir datējamas no 15. līdz 17. gadsimtam. Kopumā viņš atrada 1061 monētu.
Pēc sarunas ar vairākiem ekspertiem un vēsturniekiem populārākā teorija, kāpēc monētas atradās laukā, bija tāda, ka monētas uz lauka bija apglabājis kāds turīgs zemes īpašnieks, kurš bija cīnījies Anglijas pilsoņu karā.
Eksperts Naidžels Milss pārbaudot monētas atzina, ka tās izsolē var pārdot par vismaz 100 000 sterliņu mārciņu.
Senākā monēta, kuru Lūks atrada, bija Elizabetes I ēras šiliņš, kas datēta ar 1573.-1578. gadu.
Lūks atzina, ka neilgi pēc lieliskā atraduma, tajā pašā laukā ir viesojušies citi dārguma mednieki, kuri vēlējušies atrast ko tādu, ko Lūks ir palaidis garām.
