Jau 24. septembrī, "Latvijas Basketbola savienības (LBS) valde, izvērtējot izlases treneru un personāla iesniegtās atskaites, ņemot vērā, ka nacionālās izlases basketbolisti ir paraugs tūkstošiem jauno sportistu, kuri ikdienā seko un atdarina savu elku uzvedības modeli, ka dalība nacionālajā izlasē ir iespējami augstākais valsts pārstāvniecības veids sportā, akcentēja nepieciešamību ilgtermiņā nodrošināt visa vecuma basketbolistu godprātīgu attieksmi pret treniņu procesu, komandas biedriem, treneriem un līdzjutējiem, nolēma diskvalificēt no dalības Latvijas nacionālajā basketbola izlasē: K. Valteru uz 3 gadiem, A. Šķēli uz 2 gadiem, K. Bērziņu, A. Biedriņu un K. Kambalu – uz 1 gadu nosacīti".
Kā tas notika un kāda būs lēmuma ietekme nākotnē? To "Sporta Avīze" vaicāja valdes locekļiem
Ojārs Kehris:
"Sods ir bargs, bet pelnīts. Pirms diviem gadiem konstatējām, ka daudziem izlases basketbolistiem izlase ir vieta, kur labi pavadīt laiku draugu lokā. Jau trenerim N. Trajkovičam bija dots uzstādījums reaģēt uz pirmajiem pārkāpumiem, un "Šķēles gadījumā" tā arī notika.
Pirms sagatavošanās posma šogad man bija saruna ar Latvijas izlases galveno treneri Ķēstuti Kemzuru arī par disciplīnas tēmu kā vienu no problemātiskajiem jautājumiem. Viņam ieteicu šādos gadījumos reaģēt uzreiz. Treneris uzskatīja, ka jāmēģina pieņemt spēlētājus tādus, kādi viņi ir. Viņš ir pieredzējis treneris, un tie bija viņa lēmumi, kad un kā reaģēt uz disciplīnas pārkāpumiem. Iespējams, ja izlases vadība ātrāk būtu pieņēmusi mērus, būtu bijis labāk. "Slimība" nav radusies vienā dienā. Cēloņi jāskata jaunatnes treneru un klubu kontekstā, taču tas neatbrīvo spēlētājus no atbildības.
Diskvalifikācijas jautājumā balstījāmies uz atskaitēm, ko bija sagatavojuši izlases treneri un personāls. Lēmumu par diskvalifikāciju uz šo atskaišu un citu faktu pamata savu pienākumu ietvaros ierosināja izlases direktors Edgars Šneps. Apspriežot šo priekšlikumu, valde koriģēja termiņus. Balstījos uz ziņojumiem, bet, iespējams, citi valdes locekļi vērtēja arī preses slejās rakstīto. Lēmumā nebija apsvēruma, ka nākotnē varam palikt bez garajiem spēlētājiem. Ātrāk iejaukties izlases darbā ar tamlīdzīgiem lēmumiem nebūtu bijis prātīgi, jo jau Bērziņa atskaitīšana pirms čempionāta nopietni ietekmēja komandu.
Izlasē treneriem nav ietekmēšanas mehānismu (ar to, iespējams, nebija rēķinājies Kemzura), kādi ir klubos, – finanšu sviras un darba zaudēšanas draudi. Ir spēlētāji, kas aizvadījuši nogurdinošu sezonu klubā, tomēr kopš ierašanās komandā nevienam nedrīkst būt nekādu atlaižu.
Man patīk A. Šķēle, kurš ar laukumā pieņemtajiem nestandarta lēmumiem ir nepieciešams izlasei. Šogad Armands treniņos ir strādājis apzinīgi, un arī viņa reakcija uz sankcijām manī izraisa cieņu, – pēc būtības viņš savu vainu atzīst un ir gatavs spēlēt izlasē nākotnē, ja tiks uz to aicināts.
Brīdinājums spēlētājiem, ka tā turpināties nedrīkst, bija vajadzīgs, un ceru, ka tas tiks sadzirdēts. Turklāt durvis viņu atpakaļceļam uz izlasi ir atstātas vaļā. Svarīgākais ir veselīga atmosfēra izlasē un pārliecība, ka visi godprātīgi dara savu darbu. Tad nebūs tik būtiski, kurā vietā tabulā esam, jo šāda "nākotnes izlase" ļautu izaugt spēlētājiem – personībām."
Uldis Boitmanis:
"E. Šnepa un izlases menedžera E. Buļa pārskatos, kuros bija fakti bez datumiem, no negatīvās puses tika pieminēti tikai pieci diskvalificētie spēlētāji. Pēc nosaukto darbu "smaguma" lēmām par sankcijām, par nodarījumiem sagatavošanās posmā, sākot ar aizkaru dedzināšanu viesnīcā un beidzot ar... Nekārtību iniciatoram (K. Valteram) – vairāk gadu, citiem – mazāk. Vērā tika ņemts arī tas, ka nekārtības izlasē turpinās jau četrus gadus un tā ir kļuvusi par sistēmu.
Ar lēmuma pieņemšanu jau ir nokavēts, un Kemzuram vai Šnepam vajadzēja rīkoties jau agrāk vai meklēt LBS palīdzību. Manā izpratnē spēlētāji nav izturējuši pārbaudi ar naudu un par iepriekš notikušajiem pārkāpumiem ir piesegti.
Diskvalificētos "mazos" mums ir, ar ko aizstāt, bet, ja "garajiem" būtu iedoti lielāki sodi... A. Biedriņš ir vienīgais, kurš pēc jautri pavadītas nakts komandai nākamajā dienā treniņā atvainojās, pārējie...
Negribu šķelt valdi, atklājot detaļas. Varu teikt tikai, ka izmaiņas bija attiecībā uz "garo galu" un pieņemtais lēmums bija maigāks par sākotnējo projektu. Notika katra spēlētāja izvērtēšana.
Ja nākamgad visu piecu izlasē nebūs, varam izkrist no Eiropas A grupas, bet mēs izbēgsim no iepriekšējo četru gadu kauna.
Kemzura arī bija situācijas ķīlnieks. Redzot treniņā darbojamies paģirainu spēlētāju un izmetot to no izlases, nav ko likt vietā. Un trenerim taču maksā par rezultātu. Vajadzēja laikus izmest "bandas barvedi" (saprotu, ka tas ir bijis K. Valters), tad pārējie pierautos, jo, atbrīvojoties no K. Bērziņa, pārējie pat nenodrebēja.
LBS darīja pareizi, jo pretējā gadījumā – kā O. Kehris ietu pie sponsoriem un lūgtu naudu dzērājiem?! Diskvalificētie, nožēlojot padarīto, tiek gaidīti atpakaļ izlases rindās. Vienīgais, lai būtu normāla attieksme izlasē, barvedi atpakaļ ņemt nav jēgas."
Guntis Šēnhofs:
"Valdes sēdē biju vairāk vērotāja lomā, jo viens no pieciem "grēkāžiem" ir mans krustdēls.
Spēlētāji ir pāršāvuši pār strīpu un veicinājuši negatīvu mikroklimatu komandā. Ķ. Kemzura vairāk bija kā ķīlnieks šajā situācijā, bet viņa abi palīgi (I. Miglinieks un E. Valeiko) spēlētājus labi pazīst un varēja prognozēt, kāda būs situācija. Viņiem bija jāatrod pareizie vārdi spēlētājiem, lai novērstu paredzamos nesmukumus, bet ar komandas psiholoģisko savākšanu viņi galā netika.
Nākotnes (mums ir ļoti labi jaunie spēlētāji) labā jāupurē rezultāts. Nākamie 3–5 gadi būs mēģinājums izdzīvot A grupā, lai pēc tam mēs Latvijas izlasi ieraudzītu pilnīgi citā kvalitātē – profesionālajā kvalitātē un attieksmes ziņā, un mēs cīnīsimies kā līdzīgs ar līdzīgu ar Krieviju un Lietuvu.
"Garajiem" bija iemesls mazākajiem soda termiņiem. K. Kambala bija komandas "vilcējs" laukumā un tur atdeva visus spēkus. K. Bērziņš sodu jau ir saņēmis ar izslēgšanu no izlases. A. Biedriņam bijusi ārkārtīgi smaga sezona NBA, tāpēc viņš atļāvās dažas vaļības sagatavošanās procesā, bet ar pilnu atdevi darbojās basketbola laukumā.
Runājot par diskvalificēto iespējamo vēršanos pret LBS tiesā, gribu vaicāt, vai tiešām viņi tik ļoti grib, lai visi zinātu detaļas (LBS tās nepublisko)?
Saknes šā gada pārkāpumiem ir meklējamas agrāk. Padomju laikā bērnus sporta skolās ne tikai trenēja, bet arī audzināja. Tagad audzināšanas funkcija ir pazudusi. Tam pašam A. Šķēlem 3. sporta skolā bija visatļautība. Tāpēc man viņa ir žēl, jo Šķēle var "pateikties" savai sporta skolai un trenerim, ka viņš tāds ir izaudzis.
Negribu teikt, ka manā skolā [BS "Rīga"] ir eņģeļi, bet es cenšos un varu lepoties, ka man audzināšana ir vismaz paralēli basketbolam, ja ne pirmajā vietā. Apsolu, ka šī nostādne kopā ar iekšējās kārtības noteikumiem manā skolā tiks ieviesta visās Rīgas sporta skolās pēc to reorganizācijas. Tomēr pārējā Latvijā šīs slimības saknes joprojām ir ļoti dziļas..."
Žoržs Tikmers:
"Tā kā jau vairākus gadus bija disciplīnas pārkāpumi, šis lēmums brieda. Par projektu pirmo reizi uzzināju, atnākot uz valdes sēdi. Tā mērķis nebija sodīt, bet nodrošināt, lai gatavošanās izlases nākamajām oficiālajām spēlēm būtu kvalitatīvāka. Lēmuma skartajiem basketbolistiem, kas jau ir nobrieduši gan kā sportisti, gan kā cilvēki, ir brīdis pārdomāt, kas viņu dzīvē ir svarīgs. Nevienam pilnīgi slēgts ceļš uz izlasi nav, bet tam ir jābūt viņu lēmumam.
LBS šī sarkanā kartīte, iespējams, kādam bija jārāda jau labu laiku iepriekš. Pieņemot lēmumu, domājām ne tikai par izlases spēlētājiem, bet arī par citiem, t. sk. jaunajiem basketbolistiem.
Atbildot uz jautājumu par to, vai man bija citi diskvalifikācijas laika varianti, domas par kāda spēlētāja izslēgšanu no saraksta vai iekļaušanu tajā, varu pateikt, ka man tādi bija, bet nevēlos komentēt, jo lēmums ir pieņemts un tas ir vairākuma viedoklis.
Pēc atgriešanās no turnīra Turcijā valdē noklausījāmies Kemzuras sniegto informāciju par situāciju izlasē – par K. Bērziņu un pārējiem. Tam sekoja galvenā trenera lēmums par K. Bērziņa atskaitīšanu.".