\\Sports
Paralimpiskais sporta centrs var palikt vien skaista vīzija
 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Latvijas paralimpiskā sporta centra izbūve Rīgā apstājusies, jo nepaceļama izrādījusies tāme – sākotnēji plānotie 12 miljoni eiro nu dubultojušies. Līdz ar to uzlēkusi arī no valsts prasītā summa. Šobrīd budžetā tādas naudas nav un, iespējams, neatradīsies arī nākamgad. Tas viss draud ar projekta, kam iztērēts jau pusmiljons eiro, nonākšanu atvilknē.

Jau 2016. gadā Latvijas Paralimpiskajai komitejai (LPK) un tās domubiedriem radās iecere izveidot īpašu Paralimpisko sporta centru, kur trenēties parasportistiem no visas Latvijas, kā arī rīkot starptautiskas sacensības un sporta nometnes. Tajā būtu ne tikai daudzfunkcionāla zāle, bet arī vieglatlētikas un iesildīšanās laukums, āra tenisa un basketbola laukumi, kā arī četru joslu celiņš kērlingam. Valdība deva zaļo gaismu šādai idejai un 2017. gadā piešķīra 615 000 eiro projekta uzsākšanai, Saeimas Sporta apakškomisijā skaidroja LPK ģenerālsekretāre, iecerētā sporta centra projekta vadītāja Liene Apine. Biedrība, kas tika izveidota tieši šim nolūkam, ķērās pie ieceres īstenošanas. Noskatīts un iegādāts privāts zemesgabals Rīgā, Bišumuižā, kas kopā ar pašvaldībai piederošajiem blakus gabaliem aizņemot aptuveni desmit hektārus. No iedalītās summas zemes iegādei iztērēti 545 000 eiro, 50 000 eiro - tehniskā projekta (patlaban veikta priekšizpēte un SIA Nams objekta iespējamā vizualizācija) un 20 000 eiro - biznesa plāna izstrādei (tā autors ir ekonomists Uldis Osis). Viņa uzsvēra, ka Ministru kabinets uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Labklājības ministrijai (LM) sagatavot izvērtējumu par nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu iegādātajam īpašumam Bišumuižā. Šobrīd tas tā arī palicis kā iecere, jo projekts uz priekšu nav pavirzījies, un centra vietā «viss izskatās tā, kā savulaik Skanstes ielā pirms Arēna Rīga izbūves». Pērn valsts budžetā bija ieplānoti 1,2 miljoni eiro projekta tālākai gaitai. Diemžēl dažādu iemeslu dēļ LPK šo naudu neapguva, un nācies atzīt, ka to izdarīt atlikušo trīs mēnešu laikā nav iespējams. IZM solījusi to gada beigās pārdalīt citām nozares vajadzībām, rezervējot šo naudu šā gada budžetā. Taču tas nav noticis, bet LPK joprojām cerot, ka solījums tiks pildīts. L. Apine neslēpa bažas, ka IZM un LM komunikācijas trūkuma dēļ projekts draud iestrēgt. Jā, izmaksas ir lielas - 24 miljoni eiro, taču iepriekšējā valdība apņēmusies šo sociāli nozīmīgo projektu atbalstīt finansiāli. Diemžēl valsts rīcības dēļ arī privātie investori, kas jau bija atsaukušies, esot iepauzējuši. Ja objektu uzceltu, LPK apņemtos apsaimiekot to pati, jo, kā rāda pieredze, labus ienākumus dod starptautisku sacensību rīkošana un telpu iznomāšana.

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka LPK kopumā nebūtu iemesla sūroties par nepietiekamo finansējumu. No valsts budžeta tai šogad ir piešķirti 365 000 eiro, turklāt tika rasta iespēja papildus nodrošināt 100 000 eiro - lai gatavotos Tokijas paralimpiskajām spēlēm. Tam klāt vēl jāpieskaita 108 000 eiro no Latvijas valsts mežiem. Runājot par sporta centru, viņš atgādināja, ka sākotnējās izmaksas bija 12 miljoni eiro un valstij tika lūgts atbalstīt ar 15% no tiem, proti, ar 1,8 miljoniem eiro. Nu šī summa izaugusi līdz 12 miljoniem eiro. Valdība neesot skatījusi šo jautājumu - arī par nacionālā statusa piešķiršanu. Katrā ziņā IZM ieceri atbalstot, bet par budžetu gan esot grūti ko komentēt. Viņš pieļāva, ka viens no avotiem varētu būt Eiropas Savienības nākamā perioda fondu naudas.