Latvijai šodien svarīga spēle ar Lietuvu

© Scanpix

Šovakar pulksten 18:45 Slovēnijas pilsētā Jesenicē Latvijas valstsvienība galvenā trenera Ainara Bagatska vadībā aizvadīs trešo spēli FIBA Eiropas čempionātā, Baltijas derbijā tiekoties ar Lietuvas izlasi.

Arī vakar pēc izcīnītās uzvaras mūsu vīri devās uz sev iemīļoto strautu, lai ledus aukstā ūdenī izmērcētu savas ekstremitātes, bet šorīt treniņam atvēlētajā laikā vēl saldi gulēja savos viesnīcu numuriņos. Šī vakara pretinieks visiem tāpat labi zināms, un to uzsvēra arī vakar izcīnītās uzvaras varonis Kristaps Janičenoks. „Varbūt paveicies, ka zinām katru spēlētāju [Lietuvas izlasē]. Varbūt ne gluži personīgi, bet labi zinām, kā viņi spēlē,” sacīja pieredzējušais latviešu uzbrucējs, kurš vakar pārsniedza 1000 izlasē gūto punktu robežu.

Lietuva čempionātu sāka ar 56 punktu iemešanu pret lidojošo Serbiju (56:63), bet vakar braļukas atdarīja maķedoniešiem par ārkārtīgi sāpīgo zaudējumu Kauņā notikušajā ceturtdaļfinālā pirms diviem gadiem, pieveicot Bo Makaleba un Pero Antiča komandu ar 75:67.

Lietuviešu žurnālisti gan uz savas izlases potenciālu raugās piesardzīgi, pieminot gan kārtīga saspēles vadītāja trūkumu, gan vispār mazo spēlētāju rotācijas iespējas. Treneris Kazlausks kurš atgriezies pie izlases stūres pēc 12 gadu pārtraukuma, nolēma uzticēties vairāk pieredzējušajiem un garā gala spēlētājiem, sastāvā iekļaujot tikai četrus izteiktus ārējās līnijas spēlētājus, kā arī vairākus kombo-uzbrucējus kā Lins Kleiza, Jons Mačulis, Mindaugs Kuzminsks.

„Latvieši ir ļoti bīstami pretinieki,” sacīja Kazlausks, kuram labā atmiņā ir 2001. gada čempionāts, pēc kura, lielā mērā pateicoties tieši latviešiem, treneris nespēja saglabāt savu amatu. ”Nezinu, kura komanda šajā spēlē būs favorīte. Mums būs jāsameklē sava stiprā puse un jāizmanto tā tāds ir plāns.

Spožākās zvaigznes lietuviešiem ir Jons Valančūns un Donāts Motejūns – NBA spēlējoši garie attiecīgi no Toronto „Raptors” un Hjūstonas „Rockets”. Motejūnam gan debijas sezona aiz okeāna neizdevās tik spoža, cik Valančūnam, un kādu laiciņu nācās uzspēlēt arī D-līgā. Tāpat Lietuvas izlases rindās Motejūns nav demonstrējis cerēto sniegumu, taču dažādu apsvērumu dēļ Kazlausks tomēr iekļāva 213 centimetrus garo spēlētāju sastāvā uz čempionātu. Zaudējumā pret serbiem Motejūns laukumā pabija vien trīs minūtes, bet vakar spēles laiks jau bija septiņkāršojies, un Motejūns bja laukumā arī izšķirošajos mirkļos mača izskaņā.

Arī no Valančūna pirmajā spēlē aptuveni 1500 sabraukušie lietuviešu līdzjutēji nesagaidīja to, ko cerēja ieraudzīt – 11 minūtēs divi punkti, divas kļūdas un četras piezīmes, pie tam tikai viens izmests metiens. Pret Maķedoniju Valančūns jau atgādināja, kāpēc pirms divām vasarām tika izvēlēts NBA draftā ar piekto numuru – 11 punkti un septiņas bumbas 25 spēles minūtēs. 21 gadu vecajam Valančūnam ar Latviju saistās labas atmiņas – 2011. gada vasarā Rīgā Utenā dzimušais centrs aizveda Lietuvu līdz pasaules čempiontitulam U19 grupā, pats saņemot MVP atzinību.

Vēl nesen viens no Lietuvas izlases dzinējspēkiem bija U19 pasaules vicečempions (2003) Lins Kleiza, taču pēdējā sezona Misūri universitātes bijušā studenta karjerā, iespējams bijusi sliktākā. Savainojums, ierobežots spēles laiks Toronto vienībā un lēmums pēc septiņām NBA pavadītām sezonām (pa vidu gan viena sezona „Olympiacos” rindās) atgriezties Eiropā – tāda bijusi aizadītā sezona 2007. gada Eiropas bronzas un 2010. gada pasaules ronzas ieguvējam.

Vājākais punkts Lietuvas izlases pašreizējā modelī, visticamāk, ir saspēles vadītāja pozīcija. Stabilu vietu tajā ieņem Mants Kalnietis, taču viņš vairāk ir tendēts uz grozu un piespēle viņa repertuārā ir opcija numur divi aiz metiena. Ja Kalnietim spēle iet no rokas, viņš var saplosīt pretinieku aizsardzību gabalos, taču lēmumu pieņemšana un tehniskais arsenāls pret agresīvu spiedienu aizsardzībā mēdz būt diskutabls. Otrā iespēja pirmā numura pozīcijā lietuviešiem ir Toms Delininkaitis, kurš pagājušajā sezonā pārstāvēja ukraiņu vidusmēra klubu „Cherkaski Mavpy”. 31 gadu vecais aizsargs gan laukumā pavada vien dažas minūtes, dodot nelielu atpūtas iespēju Kalnietim, taču tieši šajās minūtēs gan serbi, gan maķedonieši dominēja laukumā.

Svarīgākais