Lielbritānija virzīsies uz izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), bet nevēlas atstāt Eiropu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas kopsēdē sacīja Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Koulija.
Diplomāte skaidroja, ka vēl viena referenduma nebūs un līdz marta beigām paredzēts iedarbināt procesu par izstāšanos no ES. Nevēlēšanās atstāt Eiropu nozīmē, ka Lielbritānija turpinās sadarbību un būs ieinteresēta ES panākumos, teica vēstniece.
Lielbritānija ir ieinteresēta nodrošināt atbilstošas tiesības ES, tajā skaitā Latvijas valstspiederīgajiem, kas pašlaik uzturas valstī, norādīja Koulija. Viņa skaidroja, ka ir daudz iemeslu, kāpēc vairākums Lielbritānijas iedzīvotāju nobalsoja par "Brexitu" - tas daļēji bija saistīts ar imigrāciju, bet lielā mērā iemesls bija suverenitātes jautājums, lai situācijā, kad pārāk daudz lemšanas tiesību bija atdots Briselei, vara atkal atgrieztos Lielbritānijā.
Vēstniece vērsa uzmanību, ka viņas valstīs iedzīvotāji ir tradicionāli eiroskeptiski, lai arī rezultāts tautas nobalsošanā bija tuvs un dažādos valsts reģionos balsojuma rezultātos bija lielas atšķirības.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) interesējās, vai Lielbritānijas parlaments varēs noraidīt nākotnē gaidāmo galīgo vienošanos starp šo valsti un Eiropas Savienību (ES) par izstāšanās nosacījumiem un turpmāko sadarbību.
Koulija norādīja, ka Lielbritānijas parlamentāriešiem būs tiesības noraidīt galīgo vienošanos, taču tad jau būs iedarbināts izstāšanās no ES process, kas ir "vienvirziena ceļš" un netiks mainīts. Izstāšanos procesu no ES plānots oficiāli sākt līdz marta beigām.
Deputāte Jūlija Stepaņenko (S) aktualizēja jautājumu par Latvijas valsts piederīgo bērnu tiesību jautājumu Lielbritānijā. Vēstniece atbildē akcentēja tiesu lomu izlemt, kāda aprūpe ir vispiemērotākā bērniem konkrētajās situācijās.
Referendumā pagājušā gada 23.jūnijā 52% vēlētāju nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES.