ĀM Lielbritānijā aizstāv Latvijas pilsoņu intereses

Lielbritānijai būtu jānodrošina tajā dzīvojošie Latvijas pilsoņi ar savlaicīgi pieejamu un saprotamu informāciju par viņu statusu "Brexit" laikā un pēc tā beigām, kā arī nepieciešamajām administratīvajām procedūrām, dokumentiem un citiem praktiskajiem jautājumiem, uzturoties darba vizītē Lielbritānijā aicināja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Parlamentāra sekretāre arī uzrunāja jautājumu par Gērnsijas salā pašlaik vai agrāk strādājušo Latvijas pilsoņu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas var skart ap 5000 Latvijas pilsoņu.

Kā informēja ĀM, Kalniņa-Lukaševica tikās ar Lielbritānijas amatpersonām, uzsverot nepieciešamību nodrošināt pilsoņiem un uzņēmējiem skaidrību pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES). Vizītes laikā parlamentārā sekretāre tikās ar Lielbritānijas Izstāšanās no ES ministrijas valsts ministru lordu Martinu Kalananu, Starptautiskās tirdzniecības ministrijas valsts ministru Gregu Hendsu un Ārlietu ministrijas Eiropas un Ameriku valsts ministru seru Alanu Dankanu.

Tikšanos laikā puses uzsvēra lieliskās Latvijas un Lielbritānijas attiecības, kā arī interešu kopību ārpolitikas, drošības, ekonomiskās attīstības jautājumos.

Sarunā ar lordu Kalananu galvenā uzmanība tika veltīta Lielbritānijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu interešu jautājumiem un ekonomiskajai sadarbībai. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra Latvijas valdības interesi turpināt ciešo sadarbību starp Latvijas un Lielbritānijas institūcijām bērnu un ģimenes tiesību jomā. Parlamentāra sekretāre arī uzrunāja jautājumu par Gērnsijas salā pašlaik vai agrāk strādājušo Latvijas pilsoņu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas var skart ap 5000 Latvijas pilsoņu.

Lords Kalanans uzsvēra Lielbritānijas valdības apņemšanos nodrošināt iespējami vienkāršotu reģistrācijas sistēmu Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem pēc valsts izstāšanās no ES un pieejamu un saprotamu informāciju par viņu tiesībām, kā arī pauda pārliecību par Latvijas pilsoņu Gernsijā sociālo garantiju jautājuma atrisināšanu.

Tāpat abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešams turpināt ekonomisko attiecību un tirdzniecības attīstību pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Kalniņa-Lukaševica pauda Latvijas interesi turpināt nosūtīto darbinieku regulējuma piemērošanu ar Lielbritāniju arī pēc "Brexit", ņemot vērā Latvijas uzņēmēju interesi turpināt darboties Lielbritānijas tirgū.

Sarunā ar Hendsu tika pārrunāta gatavošanās nākamajai ES Tirdzniecības padomei, īpaši uzsverot atbalstu aktuālo ES Brīvās Tirdzniecības līgumu procedūru pabeigšanai, kā arī jaunu līgumu izstrādei ar trešajām valstīm. Abas puses bija vienisprātis par nepieciešamību arī pēc "Brexit" nodrošināt iespējami netraucētu preču un pakalpojumu tirdzniecību starp ES un Lielbritāniju, atzīmējot Latvijas un Lielbritānijas pieaugošos tirdzniecības apjomus.

ĀM pārstāve arī uzsvēra tirdzniecības svarīgumu ar Lielbritānijas Latvijas uzņēmējiem un informēja par vēlmi turpināt nosūtīto darbinieku regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Sarunā ar seru Dankanu tika pārrunāta drošības situācija eiroatlantiskajā zonā, ES attiecības ar Krieviju, kā arī transatlantiskā sadarbība. Puses uzsvēra eiroatlantiskās drošības nedalāmību. Sers Dankans pateicās Latvijai par solidaritāti pēc Solsberijas uzbrukuma, kā arī informēja par Lielbritānijas plānotajiem pasākumiem Krievijas ietekmes mazināšanai.

Parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību visā ES mazināt Krievijas propagandas ietekmi un uzrunāja jautājumu par Londonā reģistrētajiem un Baltijā raidošajiem Krievijas TV kanāliem, kuru uzraudzība jāveic britu pusei.