EK: Neiekasētā PVN dēļ 2014.gadā ES zaudējusi 160 miljardus

© f64.lv

2014.gadā Eiropas Savienībā (ES) ir zaudēta liela pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu summa - 159,5 miljardi eiro, liecina šodien publiskots Eiropas Komisijas (EK) pētījums.

Pētījumā secināts, ka kopumā atšķirība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN ir nepieņemami liela. Pētījumā gūtie atzinumi apstiprina EK nesen pausto aicinājumu pārstrādāt ES PVN sistēmu, lai vērstos pret krāpšanu un palielinātu sistēmas efektivitāti.

Kā norādījusi EK, dalībvalstīm tagad ir jārīkojas atbilstoši EK Rīcības plānam ceļā uz vienotu ES PVN zonu, kas iesniegts šā gada aprīlī, un jāvienojas par turpmāko virzību uz galīgu PVN režīmu pārrobežu tirdzniecībai ES. Jau tagad sākti vairāki steidzami pasākumi, lai risinātu krāpšanas problēmu PVN jomā, tomēr skaitļi liecina, ka nepieciešamas pamatīgākas reformas, brīdina EK.

PVN iztrūkuma likme bija robežās no 37,9% neiekasēta PVN Rumānijā līdz 1,2% Zviedrijā. Absolūtos skaitļos vislielākais PVN iztrūkums ir reģistrēts Itālijā - 36,9 miljardi eiro, savukārt vismazākais - Luksemburgā (147 miljoni eiro).

Pētījumu par PVN iztrūkumu finansēja EK sava darba ietvaros saistībā ar PVN sistēmas reformu Eiropā, kura mērķis ir samazināt krāpšanu nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanu. EK ieskatā ziņojums pierāda, ka, neraugoties uz dažu dalībvalstu uzlabojumu PVN ieņēmumu iekasēšanā, būtisku progresu var panākt tikai tad, ja dalībvalstis vienosies par to, ka pastāvošā ES PVN sistēma jāpadara vienkāršāka, izturīgāka pret krāpšanu un labvēlīgāka uzņēmumiem.

Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā PVN iztrūkums ir samazinājies par 2,5 miljardiem eiro, savukārt atsevišķu dalībvalstu rezultāti PVN izpildē joprojām drastiski atšķiras. Tikmēr 18 dalībvalstis ir uzlabojušas rezultātus, savukārt astoņas dalībvalstis nav spējušas iekasēt vairāk PVN ieņēmumu nekā iepriekšējā gadā

2014.gada aplēses ir precīzākas nekā iepriekšējos gados, pateicoties uzlabotiem grāmatvedības datiem, ko sniedz ES dalībvalstis saskaņā ar jauniem starptautiskajiem standartiem.

EK šā gada aprīlī pieņēma PVN rīcības plānu - ceļā uz vienotu ES PVN zonu. Plāns paredz nekavējoties un steidzamā kārtā veikt pasākumus, lai risinātu PVN iztrūkuma problēmu, kā arī stratēģiskus ilgtermiņa risinājumus, lai novērstu ar PVN saistītu krāpšanu un uzlabotu PVN iekasēšanu ES. Tajā aprakstītas nepieciešamās darbības, kas jāveic, virzoties uz vienotu ES PVN zonu, un tas, kā PVN sistēmu pielāgot iekšējā tirgus realitātei, digitālajai ekonomikai un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām.

Sagaidāms, ka EK 2017.gadā iesniegs tiesību aktu priekšlikumus, lai atkal iedarbinātu principu, ka ES iekasē PVN par pārrobežu tirdzniecību. ES pārrobežu krāpšana katru gadu rada PVN iztrūkumu 50 miljardu eiro apmērā, un jaunajai sistēmai būtu jāsamazina pārrobežu krāpšana par 80% - apmēram 40 miljardiem eiro.

Tagad EK aicina dalībvalstis uz izsmeļošu diskusiju par galīgu PVN sistēmu, kas atbilst 21.gadsimta prasībām.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais