ES pagarina Ukrainas krīzes dēļ ieviestās individuālās sankcijas

© Scanpix

Eiropas Savienība (ES) ceturtdien uz vēl sešiem mēnešiem pagarinājusi saistībā ar Ukrainas krīzi vairākiem Krievijas un Ukrainas pilsoņiem noteiktās sankcijas, teikts ES paziņojumā.

''Melnajā sarakstā'' iekļautajiem teju 150 cilvēkiem ES liegta ieceļošana un iesaldēti aktīvi. Turklāt plašas ekonomiskās sankcijas noteiktas Krievijas aizsardzības, finanšu un enerģētikas sektoriem.

Dalībvalstis "uz vēl sešiem mēnešiem pagarina ierobežojošos pasākumus pret 146 cilvēkiem un 37 uzņēmumiem, ņemot vērā, ka turpinās Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušana vai apdraudēšana," teikts paziņojumā.

"Trīs mirušie svītroti no mērķu saraksta, kas ir pakļauti ierobežojošajiem pasākumiem."

Nākamreiz jautājums par sankciju atjaunošanu būs jāizskata 15.septembrī. Saraksts ar visiem sankcijām pakļauto personu vārdiem tiks publicēts sestdien.

Iepriekšējā septembrī apstiprinātajā sarakstā iekļauts Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins un viens no prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem oligarhs Arkādijs Rotenbergs.

Ņemot vērā, ka Minskas pamiera līguma noteikumi par Ukrainas konflikta izbeigšanu nav īstenoti, ES uzstāj uz sankciju pagarināšanu, par spīti Krievijas spiedienam un nevienprātībai bloka iekšienē.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Konfliktā Ukrainas austrumos kopš 2014.gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9000 cilvēku un vairāk nekā 20 000 tikuši ievainoti, liecina ANO dati.

 

Politika

Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) aicinājums ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju balsis Saeimas vēlēšanās pieskaitīt visiem vēlēšanu apgabaliem, vadoties no pēdējās deklarētās dzīves vietas, apgrūtinātu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) darbu.

Svarīgākais