Ciprs paziņo, ka referendums notiks un aicina balsot pret reformu priekšlikumiem

© Scanpix

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs trešdien uzrunā tautai pavēstīja, ka svētdien iecerētais referendums par starptautisko kreditoru reformu priekšlikumiem notiks kā plānots un atkārtoti aicināja tos noraidīt.

Vienlaikus Ciprs pavēstīja, ka balsojums "nē" nenozīmēs Grieķijas izstāšanos no eirozonas un tie, kas to apgalvo, "melo".

Ciprs uzsvēra, ka tautas balsojums ir daudz svarīgāks par valdības lēmumiem.

Pēc viņa teiktā, Grieķija turpinās sarunas ar kreditoriem un tā vēlas palikt Eiropā.

Jau ziņots, ka Ciprs otrdienas vakarā nosūtījis vēstuli kreditoriem, ka Grieķija ir gatava pieņemt lielāko daļu kreditoru reformu priekšlikumu, taču ar dažiem nosacījumiem.

Grieķijas valdība trešdien apstiprināja, ka nosūtījusi "labotu" priekšlikumu starptautiskajiem kreditoriem, cerot noslēgt vienošanos un novērst finanšu sabrukumu.

Ciprs vēstulē raksta, ka Grieķija pieņems Eiropas Savienības (ES) svētdien publiskotos starptautisko kreditoru reformu priekšlikumus, kuriem ir jāveic "daži labojumi, papildinājumi vai skaidrojumi".

Viņa vēstulē ES, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) lūgta "jauna vienošanās, kas regulēs valsts finanšu jautājumus ar Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), lai nodrošinātu parāda uzturēšanas iespējas, koncentrējoties uz izaugsmi", paziņoja avots valdībā.

Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu apmaiņā pret vairāku reformu īstenošanu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, paziņodama, ka šīs prasības izraisītu recesiju un piedāvātā summa nav pietiekama. Grieķijas valdība par reformu priekšlikumu nākamsvētdien izsludinājusi referendumu.

Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri otrdien atteicās pagarināt Grieķijas glābšanas programmas termiņu, bet trešdien sarunas turpināsies, paziņojušas amatpersonas. Ciprs bija pieprasījis glābšanas programmas īstermiņa pagarinājumu, lai izvairītos no "tehniskas maksātnespējas" Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kuram Atēnām otrdien bija jāatmaksā 1,6 miljardi eiro.

Politika

17. septembrī mediju ziņas par Libānā notikušo raisīja asociācijas ar asa sižeta spiegu filmām un neatstāja lasītājus vienaldzīgus. Beirūtas dienvidu priekšpilsētās un citos šiītu kaujinieku grupējuma "Hizbollah" bastionos vienlaicīgi eksplodēja tūkstošiem peidžeru. Šie notikumi pasaulē izraisīja bažas un diskusijas par to, vai turpmāk līdzīgi uzbrukumi gaidāmi arī citos konfliktos un kādi draudi var slēpties ārvalstīs ražotās sadzīves ierīcēs un citās precēs.

Svarīgākais