Eiropas Parlamentā (EP) ievēlētais Mārtiņš Staķis (P) pēc vēlēšanu rezultātiem izvairījās komentēt "Progresīvo" nostāju Eiropas Savienības (ES) komisāra kandidāta jautājumā.
Saraksta "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iegūtais deputāta mandāts Eiropas Parlamentā (EP) ir partijas uzvara, uzskata Eiroparlamentā provizoriski ievēlētais pašreizējais Saeimas deputāts Vilis Krištopans.
Eiropas Parlamentā (EP) atkārtoti ievēlētais Roberts Zīle (NA) ir gandarīts, ka no Latvijas Eiroparlamentā nav iekļuvuši prokremliski noskaņoti politiķi jeb "īsti [Tatjanas] Ždanokas mantinieki".
Lai gan Eiroparlamenta vēlēšanu galīgos rezultātus oficiāli paziņos tikai svētdien pusnaktī, jau šo rindiņu rakstīšanas brīdī ir skaidrs – nekādu pārsteigumu nebūs. Viss, kā bija prognozēts: aktivitāte 33%; Nacionālajai apvienībai (NA) un “Vienotībai” pa diviem mandātiem, pārējiem (AS; P; S; LA; P; LPV) pa vienam.
Bijušais premjers Krišjānis Kariņš EP vēlēšanās saņēmis 130 167 balsis. Tostarp 33 838 vēlētāji bija ievilkuši krustiņu pie viņa uzvārda, bet - 33 907 svītrojuši viņa uzvārdu.
Visvairāk balsis no jaunievēlētājiem EP deputātiem saņēmis Valdis Dombrovskis - 219 859 balsis. Plusiņus pie viņa uzvārda ievilkuši 219 859 vēlētāji, savukārt 2 250 vēlētāji bija svītrojuši V. Dombrovski.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā uzvarējusi "Jaunā vienotība" (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kuras vadošā kandidāte ir Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, ir ceļā uz uzvaru Eiropas Parlamenta (EP)vēlēšanās, liecina Vācijas nacionālo raidorganizāciju ARD un ZDF publicētie dati.
Partijas "Jaunā vienotība" (JV) iespējamā divu Eiropas Parlamenta (EP) deputātu mandātu izcīnīšana varētu tikt uzskatīta par uzvaru aizvadītajās vēlēšanās, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis.
Zemā vēlēšanu aktivitāte Latgalē varētu būt skaidrojama ar reālā iedzīvotāju skaita neatbilstību reģistrētajam, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, komentējot zemo vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Pēc tam, kad finanšu ministrs Arvils Ašeradens ceturtdien no rīta intervijā Latvijas Radio pavēstīja par iespēju paaugstināt PVN likmi un vēl piebilda, ka “mēs to varam atļauties”, ne tikai koalīcijā, bet arī pašā “Vienotībā” sākās dīvains riņķa dancis, kura galvenais uzdevums: turēties pēc iespējas tālāk no šīs Ašeradena toksiskās idejas.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši vismaz 520 465 vēlētāji jeb 33,77% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Šāda aktivitāte bijusi, apkopojot rezultātus par 963 no 999 vēlēšanu iecirkņiem. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem. Amerikā un Lielbritānijā balsošana vēl turpinās.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu zemo aktivitāti var skaidrot ar iedzīvotāju ikdienas problēmām nenozīmīgu jautājumu skatīšanu, aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks.
Šodien, pie balsošanas urnām dodoties latviešiem, itāļiem, maltiešiem un slovākiem, turpinās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas ilgs līdz svētdienai.
Pirmoreiz 33 gadu laikā cilvēku, kuri atgriežas mājās Latvijā, ir vairāk nekā aizbraucēju, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Dace Melbārde (JV), piektdien piedaloties otrajā Diasporas konsultatīvās padomes (DKP) sēdē.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena Latvijā ir šodien, 8. jūnijā, kad balsot var no plkst. 8 līdz 20. Šodien Latvijā kopumā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs - vēl 50.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanā Nīderlandē labus panākumus guvusi Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), taču to apsteigusi centriski kreisā politiskā alianse, liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas.
Valsts drošības dienests (VDD) rosina prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret uz Krieviju aizbēgušo bijušo Eiropas Parlamenta deputātu no Latvijas Andreju Mamikinu par agresorvalsts veikto kara noziegumu Ukrainā slavināšanu un attaisnošanu, noskaidroja aģentūra LETA.
No pašreizējās EP deputātu mandātu aprēķināšanas sistēmas Latvijā vairāk iegūst partijas ar mazāku politisko atbalstu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.