Aizvien nav skaidrības, kam, kad un kādi eksāmeni būs jākārto šī mācību gada beigās

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Valsts Izglītības attīstības aģentūra (VIAA) jau augusta beigās publiskā preses konferencē izsludināja izmaiņas, ar kādām būs jārēķinās jaunajā mācību gadā. Taču, kā izrādās, attiecīgi normatīvie akti (grozījumi Ministru kabineta noteikumos) nemaz nav vēl pieņemti un nav arī zināms, kad tas varētu notikt, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.

Kam, kad un kādi eksāmeni būs jākārto šī mācību gada beigās? Lai arī pirmais šī mācību gada mēnesis jau aiz muguras, skaidrības aizvien nav. Ne par pārbaudes darbu norises laikiem, ne to formu, ne par to, kas tad īsti būs nepieciešams skolu absolvēšanai - attiecīgie noteikumi ne tikai nav pieņemti, bet daļu no tiem tikai tagad sāk apspriest ar partneriem.

Eksāmenu norises jautājumi attiecas gan uz 9., gan 11., gan 12. klasēm, kurās kopumā šajā mācību gadā mācās 46 657 skolēni. Vēl jāpieskaita jauniešu vecāki un, protams, skolotāji, un ir skaidrs, ka radītā neziņa skar visai lielu iedzīvotāju skaitu.

Kad LTV Ziņu dienests septembra vidū ielās satiktiem cilvēkiem lūdza vērtēt esošās valdības darbu, jaunietis Markuss atbildēja šādi: “Man liekas, tas, kas šobrīd notiek ar mācībām - tas ir pilnīgs ārprāts. Tas, ka vidusskolā katru gadu mainās eksāmeni, mainās visi šitie likumi, manuprāt, tā nevajadzētu būt.”

Par izmaiņām jaunajā mācību gadā, IZM paziņoja īpaši sasauktā preses konferencē 26. augustā. Pastāstīja par svarīgākajiem jaunumiem, par atbalstu skolēniem un skolotājiem. Un par pārmaiņām eksāmenu norisē. Prezentācijā arī teikums, kas vēsta, ka Latvijas izglītību uz izcilību ved datos un pierādījumos balstīti lēmumi. “Plānojam par atteikšanos no piekļuves darba nosacījumu iesniegšanas, un arī vēl šobrīd ir diskusijas par to, ka varētu samazināt augstākā līmeņa eksāmenu skaitu līdz vienam obligātajam,” tā 26. augusta preses konferencē sacīja VIAA direktore Ginta Ozola.

“Vecāki, skolēni, tiklīdz sadzird jautājumus, kur plašsaziņas līdzekļos, intervijās un tā tālāk, tiek runāts par eksāmeniem, protams, ka visas acis, ausis vaļā. Jo ir daļa, kura saprot, ka tas attiecas uz mani tieši šogad. Un, protams, kā mēs zinām, arī skolēni, tiklīdz bija šīs ziņas par vai nu mazāku eksāmenu skaitu, vai par to, ka nebūs piekļuves darbi, viņi to uztvēra kā notikušu faktu,” paziņojuma sekas atstāsta Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktora vietniece Baiba Zeiļaka.

Taču ne paziņojuma brīdī, ne tagad formālie lēmumi aizvien nav pieņemti. Un, kā “De facto” norāda vairāku skolu vadītāji, šobrīd nav pamata rīkoties citādi kā pēc tiem noteikumiem, kas ir spēkā. Un tieši tā tas arī notiek. Bet vienlaikus jābūt gataviem arī tam, ka izmaiņas būs.

“Gan skolēni, gan skolotāji, gan vecāki ilgojas pēc tādas skaidras sistēmas, kur noteikumi ir saprotami, kur pārmaiņas visas ir pamatotas un mērķi ir vienoti un ilgtermiņā. Ir ļoti grūti strādāt. Ir ļoti grūti arī skolēniem veidot mācību procesu, ja nav lietu skaidrības. Šobrīd diemžēl mēs pie tā arī nonākam, ka mēs nezinām. Šodien jau ir septembra otrā puse. Mēnesis tuvojas izskaņai, un vēl daudz lietu par šo mācību gadu nav zināmas,” saka Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) pārstāve Laila Roga. Bet, nezinot šobrīd potenciāli mainīgos nosacījumus, nevar saplānot ne skolēnu, ne skolotāju darbu, arī nākamā gada budžetu nevar likt kopā. Starp noteikumiem, kas aizvien nav pieņemti, ir arī gaidāmo pārbaudes darbu norises grafiks.

“Es teiktu, ka tas ir liels pārsteigums un ka tie, kas šajā jomā strādā, nezina savu ceļa karti un nav informēti, kā īsti tas, nebūtu patiesi. Visi šie lēmumi ir secīgi,” saka izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (IZM).

Pakāpeniski nomainot izglītības standartus, pamatskolas un vidusskolu beidzējiem eksāmeni pēc jaunās sistēmas notiek trešo gadu. Pamatskolās tie ir trīs centralizēti eksāmeni. Vidusskolu beidzējiem - trīs obligātie eksāmeni - latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, plus vēl divi paša izvēlētos priekšmetos augstākajā līmenī.

Turklāt, lai vispār līdz augstākā līmeņa eksāmenam tiktu, vispirms bija jāveido piekļuves darbi, tos augšupielādējot valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā.

Pēc skolēnu un skolotāju pūlēm trīs gadu garumā piekļuves darbus tagad grasās atcelt. Izrādās, doma esot bijusi laba, bet šie centralizēti iesniegtie darbi nav tālāk ne skatīti, ne izdarīti secinājumi par konkrēto mācību priekšmetu, un galu galā viss patiešām noticis tikai ķeksīša pēc.

Uz jautājumu, vai kāds šajos darbos vispār ieskatījās, vai pārbaudīja tikai, vai ir ķeksītis par tā iesniegšanu, VIAA Valsts pārbaudījumu departamenta direktors Normunds Rečs atbild: “Tikai metodiskos nolūkos, bet arī tāda visaptveroša analīze resursu trūkuma dēļ nav bijusi.”

Tagad plāno ieviest pārbaudījumu dabaszinībās devītajām klasēm, bet angļu valodā kārtot tikai monitoringa darbu. Vidusskolās obligātā kārtā būtu tikai viens, ne divi augstākā līmeņa eksāmeni. Vai šie lēmumi balstīti ministrijas piesauktajos datos un pierādījumos, gan nav skaidrs. Pamatojumā izskan nepieciešamība mazināt birokrātiju un skolēnu un skolotāju noslodzi, ejot cauri eksāmenu laikam.

“Tas arī ir viens no faktoriem, jo katrā ziņā centralizētie eksāmeni prasa diezgan būtiskus resursus no pedagogu puses, lai varētu nodrošināt visu procesu norisi tā, lai rezultāts būtu pēc iespējas objektīvāks, lai nebūtu kaut kādu blakus apstākļu un nevēlamu apstākļu ietekmes. Bet tas, ka tiek samazināts par vienu šis obligātais padziļinātā jeb augstākā līmeņa eksāmenu skaits, neatstāj ietekmi uz eksāmenu norisi kā tādu,” pārliecināts Rečs.

Izglītības ministrei “De facto” vaicāja, kas būtu tas brīdis, līdz kuram jābūt valdībā pieņemtiem un spēkā esošiem noteikumiem, kas maina izglītības standartu šim mācību gadam, un Melbārde atbild: “Es uzskatu, ka ideālā pasaulē ir pareizi, ja viss ir apstiprināts līdz jaunā mācību gada sākumam.” Taču, tā kā tas nav noticis, vaicājam, līdz kuram brīdim noteikumi būtu jāpieņem. Ministre stāsta, ka šobrīd notiek normatīvo aktu apspriešanas process, ka plānoti reģionālie semināri visos reģionos, lai izrunātu detaļas. Taču - kad gaidīt šo valdības lēmumu? “Atkarībā no tā, cik ātri mums veiksies ar publisko apspriešanu,” atbild ministre. Solījumu, ka līdz 1. novembrim viss būs sagatavots un pieņemts, Melbārde nav gatava dot, tikai izsaka cerību, ka tā vajadzētu pagūt.

Taču šī neziņa un mētāšanās ar vārdiem, eksperimenti ar pārbaudes darbu norisi atstāj sekas, kuras, iespējams, vēl nav pat apzinātas līdz galam. “Kā tas vispār veido sabiedrības viedokli par izglītību, par izglītības sistēmu, kā veidojas jauniešu viedoklis vispār par valsti, ko valsts par viņiem domā vai kurā mirklī valstij ir vienalga?” saka Baiba Zeiļaka un ar ironiju piebilst - “kad pateiks, tad darīs (..) man kā direktora vietniecei ļoti bieži skolotāju sanāksmēs ir klasisks teiciens - mēs ar visu esam tikuši galā, arī ar šo mēs tiksim galā. Bet tam nāk līdzi liela daļa ironijas”.