Prokurors: Ādamsonam Krievija patīk labāk nekā Latvija
Bijušais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons, kuru pirmā instance notiesāja par spiegošanu Krievijas labā, novembrī apgabaltiesā teiks savu pēdējo vārdu. Viņam piespriests 8,5 gadu cietumsods par desmitiem epizožu, kurās viņš nodevis informāciju Krievijas Federālajam drošības dienestam. Šī lieta izgaismo, cik tālu Krievijas ietekme var sniegties Latvijas politikā un drošības struktūrās. Lai gan Ādamsonam piespriests cietumsods, viņš joprojām atrodas brīvībā, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Kopš brīža, kad 2021. gada vasarā Valsts drošības dienests aizturēja tobrīd no partijas "Saskaņa" ievēlēto Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, izkratīja viņa māju Ogres novadā, izņēma dažādus datu nesējus un telefonu, publiski kļuvušas zināmas vairākas detaļas, kā, iespējams, darbojies personu tīkls, kas prokuratūras un drošības dienesta ieskatā vāca ziņas, lai tās tālāk nodotu Krievijas FSB.
Ādamsonam pielaides nebija jau daudzus gadus, bet viņš joprojām piedalījās Saeimas aizsardzības komisijas darbā, kur bija darbs arī ar sensitīviem datiem, piemēram, bruņoto spēku budžets, attīstības plāni, notika arī vizītes vienībās. Vai braucieni uz pierobežu, ko Ādamsons esot īpaši cītīgi apmeklējis.
Tāpat kā pirmajā instancē, kas Ādamsonam piesprieda 8,5 gadus cietumā, arī tagad viņš turpina noliegt līdzdalību spiegošanā. Pret viņu lietu esot saorganizējuši spēki, kas kontrolē biznesu, dienestus un saistīti ar varas politiķiem. Draudzību ar otru lietā apsūdzēto nenoliedz. Spiegošanu gan.
Pa šo laiku noskaidrojušies fakti, kas bijuši nepatīkami pašiem Ādamsona partijas biedriem. Regīna Ločmele Luņova Ādamsonu pat nosauca par lupatu, kas rīkojies virsniekam nepiedodami. Daži citi apgalvoja, ka partijas biedri vairs viņam nespiedīs roku. Stāsts ir par Ādamsona KNAB aiznestiem dokumentiem, kur aprakstīta partijas iekšējā “virtuve”, naudas aprite, teju pusmiljonu eiro lielie parādi. Iespējams, līdzīga informācija nonāca vēl arī pie citiem. Tikmēr advokāti tiesā Ādamsonu apraksta kā politisko mocekli.
“Tā tas savulaik notika, es, protams, nesalīdzinu indivīda politisko nozīmi un mērogus, ar Dominiku Stroskānu Francijā un ASV, Tatjanu Ždanoku Latvijā, Renato Usati Moldāvijā un pēdējā laikā Mariju Lepēnu Francijā,” apgalvo zvērināta advokāte Irma Jansone.
Otrs lietā apsūdzētais ir Krievijas pilsonis Genādijs Silonovs. Dzimis un audzis Latvijā. Pēc augstskolas strādājis LPSR VDK organizētās noziedzības apkarošanas nodaļā. Pēc 1991. gada pārcēlies uz Krieviju, bet ar Latviju uzturējis regulāras saites. Bijis pazīstams kā persona, kurš spēj “sakārtot dažādus jautājumus”.
Silonovu lietā aizturēja pirmo, jo viņš bija devies uz lidostu, lai pamestu Latviju. Bet dienesti Silonovu paguva noķert. Tikai dienu vēlāk rokudzelžus uzliek Ādamsonam.
Kas ir tas, kas pierāda, ka Ādamsons ir darbojies krievu specdienestu labā?
“Tāds kopsavilkums, kas balstās uz Valsts drošības dienesta sniegtajām ziņām un atzinumiem,” apgalvo Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis.
Kas ir slepeni?
“Daļa ir atslepenota. Ir arī telefonsarunu noklausīšanās publiski pieejamā objektā konkrēta restorāna telpās. Un visas tās sarunas konteksts, apspriežamā tematika, rīcība, tie jautājumi, kādi tur tiek apskatīti, tas ļauj izdarīt secinājumu par darbošanos Krievijas specdienestu labā,” klāsta Ločmelis.
No lietas materiāliem redzams, ka abus drošībnieki uzraudzījuši ilgu laiku. Ādamsona un Silonova ierakstīto telefonsarunu atšifrējumu un to paskaidrojumu apjoms ir uz 124 lapaspusēm.
Tiesas process pieskaņots Ādamsona veselības stāvoklim, jo regulāri nepieciešami pārtraukumi, kā arī Silonova cietuma režīmam. Piemēram, tiesai ir pusotru stundu garš pārtraukums, kamēr apsūdzētais iet uz cietuma ēdnīcu. Un tajā pašā laikā viņa advokāte tiesvedības laikā pārmet apsūdzības uzturētājiem, ka speciāli process izstiepts bezgalīgi garš un lieta tiekot vilcināta.
21. novembrī aizstāvji pabeigs teikt replikas un tiesa uzklausīs apsūdzēto Ādamsona un Silonova pēdējos vārdus.
