Siliņa: "Vienotībai" šis nebūs noteikti viegls vēlēšanu process

© Ģirts Ozoliņš /MN

Šonedēļ partija “Vienotība” izraudzīja sev jaunu līderi. Par to kļuvis politiskās spēka Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Nupat ievēlētais priekšsēdētājs vadības grožus pārņēmis sarežģītos apstākļos. Aplokšņu algas, pretlikumīgā finansējuma pieņemšana, bijušā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls partiju ir satricinājuši. Karš, taupība un nekontrolējami koalīcijas partneri “Vienotības” spēku samazinājuši līdz kritiskam līmenim. Gadu pirms parlamenta vēlēšanām eksperti partijai neprognozē spīdošu nākotni, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Ašeradens atstāj vadītāja amatu gadu pirms Saeimas vēlēšanām. Par to, ka uz piekto termiņu viņš nekandidēs, Ašeradens paziņoja jau pagājušā gada kongresā. Kad viņš pārņēma partijas vadību 2017. gadā, tā bija sarežģītā situācijā. Pēc 12. Saeimas vēlēšanām tā iebrauca smagās naudas problēmās, jo dažu biedru individuālo kampaņu dēļ zaudēja valsts finansējumu.

13. Saeimā partija iekļuva par mata tiesu, iegūstot tikai astoņas vietas. Citu politisko spēku domstarpību dēļ “Vienotībai” izdevās tikt pie ministru prezidenta krēsla. Vēlēšanas 2022. gadā atnesa veiksmi - tā ar 26 vietām kļuva par lielāko frakciju Saeimā. "Vienotība" vada valdību nupat jau septiņus gadus.

NP uzdeva jautājumu Latvijas Universitātes (LU) profesoram Jānim Ikstenam: Vai ir sajūta, ka viņi ir pietiekami spējuši uzņemties atbildību par visām problēmām vai nedienām, par ko sūdzas iedzīvotāji?

“Ne Kariņam, ne Siliņai nav raksturīga šāda atbildības uzņemšanās. Tieši otrādi. It īpaši Krišjānim Kariņam bija nepārprotama vēlēšanās atkratīties no smagu, sarežģītu lēmumu pieņemšanas. No jebkādas atbildības. Tas izgaismojās gan kovida, gan arī vēlāk lidojumu stāstā, gan vēl dažās citās epizodēs, kas nav plaši skanējušas. Līdz ar to tur nav tāda drosmīga… partija diemžēl neizstaro drosmi un apņēmību,” apgalvo Ikstens.

Spilgtākais līderības trūkums ir acīmredzams grandiozajā “Rail Baltica” projektā. Pērn tapa zināms, ka tā izmaksas pieaugušas eksponenciāli, bet neviens valdībā par to neesot zinājis. Nācās atteikties pirmajā posmā iekļaut Rīgas loku, un nav zināms, vai būs vēl kāds posms. Līdzekļu pietrūka arī Centrālās un lidostas stacijas ēku pabeigšanai. Tam šogad atrada papildu finansējumu, taču joprojām nav ideju, ko darīt ar vientuļo pāli Daugavā.

Finanšu ministrija ir ļoti distancējusies no projekta, faktiski skatoties tikai, cik mēs esam pieteikušies Eiropas naudai, un arī nerēķinot varbūt līdzi tādas lietas, cik mums rodas saistības no inflācijas sadārdzinājuma, kas ir jau noslēgtos līgumos. [..] Šī ļoti pasīvā finanšu virsvadība, kas izriet tieši no finanšu ministrijas darba, ir viena no problēmām šajā projektā,” stāsta Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā vienotība") apgalvo, ka partija uzņēmusies “atbildību vistrakākajos laikos. "Valdis Dombrovskis, Krišjānis, arī tagad tās krīzes jau bija sakrājušās. Tagad lielie jautājumi, kas bija ar “airBaltic”, “Rail Baltica”."

NP: Bet "Rail Baltica" jautājumā tieši nav uzņēmušies atbildību. Valsts kontrole norādīja, ka Finanšu ministrija, jūsu vadītā ministrija bija nepietiekami iesaistījusies šajā projektā.

“Es īsti nezinu, ko… ja tā ir Satiksmes ministrija, ko Finanšu ministrija tur varētu īsti darīt,” atbild Ašeradens

Īpaši smagi "Vienotībai" bijuši pēdējie divi gadi, kad atklātībā nāca premjera Kariņa lidojumu skandāls, izskanēja aizdomas par aplokšņu algām un atklājās arī, ka tā pieņēmusi pretlikumīgu finansējumu.

Triecienu partijai šonedēļ deva arī koalīcijas partneris ZZS. Tas, balsojot par iespēju vērtēt izstāšanos no Stambulas konvencijas, pārkāpis koalīcijas līgumu. Zaļzemnieku solis ir iespiedis "Vienotību" stūrī. Sadarbības turpināšana ar neuzticamu partneri var nozīmēt, ka tas vienošanos pārkāps atkal. Taču arī aizvietot ZZS nav ar ko, jo par balsoja visa parlamenta opozīcija.

NP uzrunāja Ministru prezidenti Eviku Siliņu: Bet vai tas ir kādā veidā vājinājis vai ievainojis "Vienotības" kā vadošā politiskā spēka pozīcijas, ja šādi rīkojas koalīcijas partneris?

“Es nesaskatu tur nekādu korelāciju tieši ar "Vienotību", es domāju, tas ir jautājums pašiem koalīcijas partneriem [..] vai mēs varam atļauties spēlēt politiku,” uzskata Siliņa.

Pagaidām prognozējat, ka koalīcija izdzīvos?

“Es nedomāju tādās kategorijās - izdzīvos, mums ir svarīgi strādāt un pieņemt budžetu,” skaidro Ministru prezidente.

Tikmēr Jānis Ikstens skaidro: “Šai partijai ir pietiekami daudz problēmu, no kurām ir kaut kā jāmēģina izkārpīties ārā. Šobrīd man pilnīgi nekas neliek domāt, ka partija varētu kaut attāli pietuvoties tam rezultātam, ko viņi sasniedza 2022. gada vēlēšanās. [..] Visticamāk, ka tai kaut kāds tas nedegošais minimums saglabāsies, un ļoti iespējams, ka ar to pietiks, lai iekļūtu nākamajā Saeimā. Bet šobrīd nav redzams, ka tur būs milzīga frakcija, un, tā teikt, daudziem šī brīža Saeimas deputātiem būs jāmeklē cita nodarbošanās.”

Ikstena vērtējumā tieši iekļūšana nākamajā Saeimā ir jaunā vadītāja lielākais izaicinājums. Lai to izdarītu, jāvar saliedēt “Vienotības” biedrus.

Jaunievēlētais partijas priekšsēdētājs Edmunds Jurēvics savu kandidatūru nozīmīgajam amatam skaidro šād: “Es redzēju, ka šādi prokremliski spēki kā Stepaņeko, Šlesers, un citi populisti guva labus rezultātus, un tajā brīdī es sapratu, ka man ir jākandidē, jo ir jābūt “Jaunajai vienotībai” uz nākamajām vēlēšanām ļoti stiprai, lai dotu pretsparu šiem populistiem.”

“Vienotības” biedri lepojās, ka šis ir pēdējo gadu lielākais kongress. Tajā savākušies gandrīz 300 partijas biedri un valda pacilāta atmosfēra. Politiķu runas bija piesātinātas ar "Vienotības" paveikto. Par iekšējām problēmām nerunāja. Neviens arī nepievērsa pārāk lielu uzmanību acīmredzamajām problēmām koalīcijā.

“Vai kāds ir gatavs strādāt "Vienotības" premjera vadībā pēc vēlēšanām… tas, protams, jāprasa partijām, bet es domāju, ka atbilde ir nē. It īpaši ņemot vērā to, cik ilgi tas jau ir noticis. Visticamāk, ka tomēr nākamajā Saeimā premjera amats tiks kādam citam, ne “Vienotībai”,” stāsta Jānis Ikstens.