KNAB pabeidzis pārbaudi par publiski izskanējušiem apgalvojumiem par Šleseru

© Foto: Ģirts Ozoliņš/MN

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2022.gadā sāktajā pārbaudē nav guvis apstiprinājumu publiski izskanējušiem apgalvojumiem, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot maksājis Latvijas politiķim Aināram Šleseram (LPV), aģentūrai LETA atzina birojā.

KNAB veica resorisko pārbaudi un to noslēdza, negūstot apstiprinājumu publiski izskanējušajiem apgalvojumiem par iespējamu nelikumīgu politiskās partijas finansēšanu vai citiem pārkāpumiem, par kuriem atbildība paredzēta Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, aģentūra LETA uzzināja birojā.

KNAB aicina personas aizdomu gadījumā par iespējamām nelikumībām ziņot tiesībsargājošajām iestādēm un iesniegt tām visu personas rīcībā esošo informāciju.

Jau ziņots, ka KNAB pārbaudi sāka 2022.gada rudenī.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris 2022.gada rudenī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka Šlesers, pametot politiku, bija izveidojis uzņēmumu kopā "Krievijas dzelzceļu", kas nodarbojās ar loģistikas un transporta pakalpojumiem. Ja Šlesers ir saņēmis finansējumu, strādājot kā amatpersona šajā uzņēmumā, tas ir cits jautājums, taču SAB rīcībā līdz šim nav bijusi informācija, kuru minējis žurnālists Dmitrijs Muratovs, piebildis Zviedris.

Putins vairākiem rietumvalstu politiķiem, tai starpā Saeimas deputāta amata kandidātam Šleseram, esot maksājis no 1,5 līdz diviem miljoniem eiro gadā, 2022.gadā intervijā "Youtube" kanālā "Solodnikov" apgalvojis laikraksta "Novaja Gazeta" redaktors Dmitrijs Muratovs.

"Kad Krievijas prezidents Vladmirs Putins smejas par rietumu vērtībām, es saprotu, kāpēc viņš to dara. Viņš zina šo vērtību cenu. Viņa labā strādā vairāki rietumvalstu politiķi," teicis Muratovs, papildinot, ka katra kara diena Ukrainā Krievijai izmaksā 500 miljonus eiro, un tieši tikpat Krievijai par energoresursiem maksā Eiropa.

Pēc Muratova teiktā, Krievijas valsts uzņēmumā "Rosneft" ar Putina ziņu darbā ir pieņemti ietekmīgi rietumu pasaules politiķi. Starp šiem politiķiem viņš nosauca Austrijas bijušo ārlietu ministri Karinu Knaislu, pie kuras Putins pat bijis kāzās, bijušo Somijas premjerministru Esko Tapani Aho, bijušo Austrijas kancleru Volfgangu Šiselu, kā arī bijušo satiksmes ministru Šleseru. Šlesers patlaban ir 14.Saeimas deputāts.

Informācija par Šlesera iespējamo saistību ar Krieviju parādījās jau 2022.gada februārī, kad, pētot Krievijas publisko akciju sabiedrību saistību ar ārvalstu politiķiem, izdevums "Novaja Gazeta" nosauca 14 personas. Viņu vidū bija arī Šlesers.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais