Tautsaimniecības kreditēšanai jākļūst par valdības politikas prioritāti, uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS).
Kā aģentūru LETA informēja "Apvienotā saraksta" pārstāve Mudrīte Grundule, Tautsaimniecības komisijas vadītāja aicina valdību rīkoties, lai veicinātu banku pilnvērtīgu iesaisti Latvijas ekonomikā. Politiķe mudina kā valdības prioritāti aktualizēt tautsaimniecības kreditēšanu, kontu atvēršanu vietējiem uzņēmējiem un investoriem un lielo banku pakalpojumu maksas pārskatīšanu mazināšanas virzienā, lai šajā jomā varam konkurēt Baltijā.
"Bez šo jautājumu sakārtošanas nekāda ekonomiskā transformācija nebūs iespējama," paudusi politiķe.
Situācija tautsaimniecībā ir ačgārna - banku peļņa palielinās, bet ekonomika buksē. Valdībai steidzami jāsper konkrēti soļi neapmierinošās situācijas risināšanā, piemēram, mazinot "kapitālā remonta" laikā ieviestās banku policejiskās funkcijas,
uzskata Matisone.
Politiķe aicina uz pusi samazināt kreditēšanas noteikto slieksni pret banku pašu kapitālu, piesaistot jaunus tirgus spēlētājus, lai palielinātu konkurenci banku sektorā, vai ieviešot terminēta banku virspeļņas nodokli konkrētu nosacījumu neizpildes gadījumā.
Uzņēmējiem un potenciāliem investoriem joprojām ir lielas grūtības atvērt kontus Latvijas bankās, tādējādi tie aizplūst uz kaimiņu bankām Lietuvā un Igaunijā, padziļinot Latvijā atpalicību, akcentē politiķe.
Šos jautājumus nebūs iespējams veiksmīgi atrisināt bez akcentu maiņas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadības īstenotajā politikā, domā politiķe.
Matisone akcentē, ka ir jāatjauno banku sākotnējās funkcijas, piemēram, tautsaimniecības kreditēšana, lai bankas palīdzētu uzņēmējdarbībai, nevis to bremzētu. Būtiska ir mazināt banku apkalpošanas komisijas maksas, kas atbilstoši komisijā izskanējušajai informācijai patlaban esot augstākās Baltijas valstīs.
Politiķe arī aicina valdību uzrunāt jaunus potenciālos finanšu tirgus spēlētājus, "jo veselīgas konkurences Latvijas banku sektorā tikpat kā nav". Piemēram, Igaunijā ir "LHV banka" un Lietuvā "Revolut", kas aktīvi pievilinot klientus no Latvijas.
Ņemot vērā milzīgo pirmā pusgada peļņu finanšu sektorā un joprojām kūtro kreditēšanu, ir vērts uzsākt diskusiju par virspeļņas nodokli, kā to jau praksē realizējusi Lietuva, akcentē Matisone.
Tautsaimniecības komisijā pēc Saeimas sesiju pārtraukuma plānots aktualizēt kūtrās kreditēšanas un kontu neatvēršanas potenciāliem investoriem jautājumus.
Kā ziņots, uzņēmēji jau ilgstoši sūktās, ka Latvijas bankas kūtri kreditē vietējo tautsaimniecību. Tikmēr kredītlikmju straujā pieauguma rezultātā Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos ir guvušas 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn šajā laika posmā.