Rinkēvičs: NATO samitā Viļņā ir jādod skaidrs signāls Ukrainai, kā tā var kļūt par alianses dalībvalsti

NATO samitā Viļņā ir jādod skaidrs signāls Ukrainai, kā tā var kļūt par alianses dalībvalsti, aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministrs un jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Pēc viņa paustā, Latvijai ir būtiski, lai NATO samits Viļņā iezīmē ceļakarti jeb plānu, kas Ukrainai ir jāpaveic un kas NATO pusē ir darāms, lai brīdī, kad apstākļi to ļaus, kad beigsies karadarbība, Ukraina varētu kļūt par NATO dalībvalsti. Tā ir viena no trijām Latvijas prioritātēm gaidāmajā NATO samitā, kas 11.jūlijā un 12.jūlijā notiks Viļņā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvijai ir labs progress saistībā ar NATO aizsardzības plānu izstrādi un Madrides lēmumu īstenošanu. Jaunievēlētais prezidents akcentēja, ka Latvijai tas ir sevišķi būtiski. Viņš pauda cerību, ka samits arī politiski apstiprinās darbu, kas pēc NATO samita Madridē ir paveikts militāro plānotāju līmenī, un varēs virzīties uz priekšu ar jau nākamo fāzi, kas ir konkrētas militārās infrastruktūras izveide.

"Protams, mēs ļoti gribētu, lai Zviedrija kļūtu par 32.NATO dalībvalsti jau šī samita laikā, lai gan ziņas patlaban vēl ir ļoti pretrunīgas. Vēl ir laiks. Zviedrijas dalība NATO ir ļoti būtiska mūsu pašu un reģionālā aizsardzības plāna īstenošanā. Kopumā samitā ir trīs lietas - Ukraina, progress un tālāka attīstība NATO klātbūtnes stiprināšanā Baltijas reģionā un Austrumeiropā kopumā, kā arī lielas cerības, ka varēsim sveikt Zviedriju kā 32.NATO dalībvalsti," uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par jautājumiem, par kuriem vēl līdz smitam diskutēs NATO dalībvalstis, Rinkēvičs atzina, ka patlaban tiek skaņoti lēmumi un šim procesam pieslēdzas ne tikai ārlietu un aizsardzības ministru līmenis, bet arī valstu un valdību vadītāji.

"Publiskajā telpā jau ir manāms, ka būtiskās debates ir par Ukrainu. Mums vēl ir laiks līdz samitam, un diskusijas kļūs tikai intensīvākas. Patiesībā nebūtu prātīgi iezīmēt aktuālās lietas šodien, jo tās var mainīties. Es teiktu, ka centrālā tēma ir atrast pareizo veidu, kā nodot signālu Ukrainai," sacīja ārlietu ministrs.

Jautāts, kā Latvijai sokas ar Madrides samita mājasdarbu izpildi, Rinkēvičs atzīmēja, ka sadarbība ar sabiedrotajiem Latvijai ir bijusi ļoti auglīga. Jaunievēlētais prezidenta pauda cerību, ka NATO samita norises dienā varēs arī dzirdēt par konkrētiem tālākiem soļiem, jo tas vēl tiek gatavots.

Ārlietu ministra ieskatā, ļoti atbildīgs bija gan valdības, gan Saeimas lēmums par aizsardzības budžeta palielināšanu arī turpmāk no 2,5% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta 2027.gadā. Rinkēvičs skaidroja, ka Latvijai ir ļoti daudz vajadzību drošības jomā, kā valsts aizsardzības dienests, Sēlijas poligons, pretgaisa un krasta aizsardzības sistēmas.

"Manuprāt, kvalitatīvs valsts aizsardzības dienests mums ir ļoti svarīgs, un es esmu piesardzīgi optimistisks, ka mums tiešām tas tāds arī būs, ņemot vērā lielo brīvprātīgo skaitu, kur dienestā jaunietis saprot, ko dod valstij, un arī gūst jaunas un noderīgas iemaņas," uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par Sēlijas poligonu, jaunievēlētais Valsts prezidents norādīja - tā ir laba ziņa, ka Saeima nobalsoja par likumu, bet vēl jau ir praktiskie darbi, kas var būt izaicinoši. Patlaban Latvija labi virzās un priekšu gan ar samita lēmumu izpildi, gan tālākām lietām, bet pilnīgi skaidrs, ka "nevienu brīdi nevaram atslābt".

"Ja mēs teiktu, cik viss mums ir labi, tajā brīdī es kļūtu ļoti piesardzīgs. Visa mana pieredze līdzšinējā dzīvē liecina, ka, tiklīdz atslābsti, parādās problēmas. Es gribētu cerēt, ka ne juridiskie jautājumi, kas ir Saeimas un valdības ziņā, ne praktiskie jautājumi, īstenojot šī poligona izbūvi un attīstību, neaizķersies kādā instrukcijas vai paragrāfa biezoknī," sacīja ārlietu ministrs.

Viņš atzina, ka tā dažkārt ir problēma - ir eleganti un daudz izstrādātu noteikumu, likumu un instrukciju, process izskatās labs un skaists, bet ar praktisko realizēšanu galīgi neveicās. Rinkēvičs uzsvēra, ka Aizsardzības ministrija dara visu iespējamo, lai virzītos uz priekšu.