Kāpēc deputātu vairākums negribēja redzēt Sanitu Osipovu AT tiesneses amatā?

Atsevišķi Saeimas deputāti šodien debatēs bijušās Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājas Sanitas Osipovas neapstiprināšanu par Augstākās tiesas (AT) tiesnesi pamatoja ar viņas pausto pozīciju vai līdzšinējiem ST lēmumiem.

Debatēs deputāts Viktors Valainis (ZZS), skaidrojot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsojumu pret Osipovas apstiprināšanu, no vienas puses, norādīja, ka ZZS ļoti augstu vērtē kandidātes kompetenci. Tomēr, no otras puses, politiķiem pārdomas raisa vairāki jautājumi, arī tas, ka pretendentes zinātniskā darbība un disertācijas tēma par valstspilsētu tiesībām iezīmē citu specializāciju, ne civillietas. Osipovai apstiprināšanas gadījumā bija paredzēts ieņemt AT Civillietu departamenta tiesneses jeb senatores amatu.

Reizē politiķis norādīja, ka jautājumā par ģimeni varētu rasties konflikts starp Saeimu un AT, tiesai, "iespējams, sniedzot kādas definīcijas vai vēl kaut ko". Valainis pieļāva, ka iedzīvotāju grupas, "zinot augsti godātās tiesneses, ļoti cienītās tiesneses liberālos uzskatus", varētu mēģināt izmanto šo tiesu, lai panāktu sev vēlamu iznākumu. "Tas var novest pie tā, ka šī tiesa sāk jaukties parlamenta kompetences jautājumos, no kā mums vajadzētu visiem maksimāli izvairīties," uzsvēra politiķis. Valainis norādīja, ka Osipovai noteikti ir rodama vieta AT, bet ne Civillietu departamentā.

Līdzīgi deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) norādīja, ka Osipova ir "intelektuāla, izglītota", taču viņš iebilst pret kandidātes pozīciju, ka jāaizstāv dažāda veida ģimenes. Politiķis šī jautājuma izskatīšanu salīdzināja ar ASV pieeju, kur Republikāņu ievēlēts prezidents parasti izvēlas konservatīvāku AT tiesnesi, bet Demokrāti - tiesnesi ar liberāliem uzskatiem.

Savukārt tiesību jomas eksperte, deputāte Inese Lībiņa-Egnere (JV) aicināja atbalstīt Osipovas apstiprināšanu amatā un skaidroja, ka AT jeb Senātā lēmumi netiek pieņemti vienpersoniski, bet vismaz trīs tiesnešu jeb senatoru vai arī plašākā sastāvā. Savukārt vairāku pāru, kuri ir vērsušies tiesā par savu attiecību atzīšanu, lietas skata AT Administratīvo lietu departaments, nevis Civillietu departaments, uz ko pretendē Osipova, atzīmēja Lībiņa-Egnere.

Pirms balsojuma politiķe arī pauda pārliecību, ka Saeima turpinās noturēt tādas vērtības kā tiesiskums, demokrātija un cilvēktiesības. "Mēs esam tiesiska valsts, mēs esam demokrātiska valsts. Un mēs zinām, ka tiesu vara ir neatkarīga," uzsvēra Lībiņa-Egnere, aicinot nepārkāpt tiesu varas neatkarību.

Turpretī opozīcijas deputāte Ļubova Švecova (LPV) pauda, ka ST esot iejaukusies Saeimas kompetencē un jurisdikcijā, kas esot pagrieziena punkts, kas tiek vērtēts arī šī jautājuma skatīšanā. Politiķe uzsvēra, ka viņas pārstāvētā partija "Latvija pirmajā vietā", kas pārstāv konservatīvi centriskas vērtības, neatbalsta Osipovas kandidatūru.

Savukārt deputāts Juris Pūce (AP) uzsvēra, ka ļoti pareiza pieeja būtu, ka Saeima savā lēmumā, ko apstiprināt par tiesnesi, paļautos uz tiesu varu. Osipovas kandidatūru ir izvirzījusi AT Civillietu departamenta kolēģija, atzīstot to par atbilstošu, tāpat pretendenti virza AT priekšsēdētājs atbilstoši Tieslietu padomes noteiktajai kārtībai.

Pūce sarkastiski Kiršteinu un Valaini nodēvēja par "spēcīgiem juristiem", kuri sevi uzskatot par augstākiem profesores, tiesību zinātņu doktores Osipovas kvalifikācijas vērtēšanā. Šāda pieeja ir nepareiza, uzsvēra politiķis, norādot, ka Latvijā pakāpeniski ir nostiprinājies tiesu varas neatkarības princips. Tas, ka tiesu vara pati dod atzinumu par kandidatūrām, ir ļoti nozīmīgi tiesu varas neatkarības garantēšanā, lai atsevišķi politiski un ideoloģiski apsvērumi nedominētu lēmumu pieņemšanā, akcentēja deputāts.

Kiršteins savā atbildē aicināja Pūci klausīties uzmanīgāk viņa sacīto un "nerunāt muļķības". Deputāts Aldis Gobzems (LuK) sarkastiski norādīja, ka viņu pārsteigušas Pūces kā "eksperta tiesiskuma jeb auto stāvvietu caurlaižu jautājumos" padziļinātās zināšanas, kā Latvijā būtu jāievieš tiesiskums. Gobzems arī pauda viedokli, ka Osipova "atļāvās Satversmē ietulkot to, kā tur nav" un deputāta ieskatā tādējādi esot pārkāptas pilnvaras, tāpēc politiķis balsos pret kandidātes apstiprināšanu AT tiesneses amatā.

Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) uzsvēra, ka Osipovas publiskie izteikumi vairāk liecinot par politiskām, ideoloģiskām, nevis tiesiskām atziņām, savukārt tiesu varā tiesnešiem vajadzētu būt politiski neitrāliem. Politiķis pauda, ka, ja tiesneša amata pretendente vēloties nodarboties ar politiku un likumdošanu, kas ir parlamenta kompetence, tad ir iespēja šogad kandidēt Saeimas vēlēšanas. Iesalnieka ieskatā Osipova varētu kandidēt no "Progresīvo", Jaunās konservatīvās partijas vai "Attīstībai/Par!" saraksta.

LETA jau rakstīja, ka Saeima šodien noraidīja lēmumprojektu par Osipovas apstiprināšanu AT tiesneses amatā.

Par Osipovas iecelšanu AT tiesneses amatā balsoja 40 deputāti pamatā no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijām.

Savukārt pret bija 29 deputāti - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no "Saskaņas" Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.

Pēc AT tiesneses jeb senatores Mārītes Zāģeres aiziešanas pensijā 15.septembrī AT jeb Senāta Civillietu departamentā radās vakanta tiesneša amata vieta.

Saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprināto AT tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību par senatora amata vakanci tiesa informēja bijušos Satversmes, starptautisko un pārnacionālo tiesu tiesnešus.

AT saņēma Osipovas pieteikumu un uzklausīja Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulcē, kas nolēma kandidāti virzīt tālākai apstiprināšanai senatores amatā.

Osipovai ir doktora grāds tiesību zinātnēs, pirms apstiprināšanas ST tiesneses amatā viņa bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore un Tiesību teorijas un vēstures katedras vadītāja.