Pētnieks skaidro, ko pasaulei dotu Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā

Ja ASV prezidenta amatā ievēlēs Donaldu Trampu, ir pilnīgi skaidrs, ka ārpolitikā viņš būs daudz izlēmīgāks, lai gan sekas ir neprognozējamas, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis Sandis Šrāders.

Jautāts, kā varētu izskatīties ASV bijušā prezidenta Trampa un Republikāņu partijas kandidāta uzvaras gadījumā, eksperts uzsvēra, ka priekšvēlēšanu cīņa un vēlēšanu debates ir noslēgušās, tāpēc prezidenta amata kandidātiem būs jāķeras klāt darbiem, kas bieži vien ir ļoti atšķirīgi no tā, kādi ir bijuši priekšvēlēšanu solījumi.

Šrādera ieskatā iepriekšējās Trampa prezidentūras laikā viņa retorika ir nākusi par labu Eiropai. Trampa izteikumi, prezidentūra un gaidas, ka Tramps varētu kļūt par 47.ASV prezidentu, likušas daudzām Eiropas valstīm palielināt aizsardzības izdevumus līdz minimālajām NATO prasībām, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta.

Viņaprāt, tā ir pozitīva Eiropas transformācija, kur drošība kļūst par prioritāti. Trampam bijusi pozitīva ietekme uz Eiropas drošību un arī uz uzskatu, ka eiropiešiem aktīvāk vajadzētu atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krieviju. Pētnieks akcentēja, ka bijušas ASV prezidents priekšvēlēšanu laikā ir skaidri pateicis, ka ievēlēšanas gadījumā Tramps ļoti īsā laika posmā pārtrauks karu Ukrainā.

"Papildus šādai iespējai mums ir jābūt arī kritiskiem par demokrātu paveikto ārpolitikā. Ukrainā jau trešo gadu notiek karš, sākusies karadarbība Tuvajos Austrumos, Ķīna paliek aizvien agresīvāka Klusā okeāna reģionā, īpaši pret Taivānu. Papildus citiem apstākļiem šāda situācija ir arī demokrātu neizlēmīgas, neizšķirošas ārpolitikas rezultāts," sacīja LATO valdes loceklis.

Trampa ievēlēšanas gadījumā viņa komanda varētu pievienoties eksperti, kas varētu būt spējīgi ārpolitikā un drošības politikā. Šrāders uzskata, ka republikāņu ārpolitika un drošības politika vienmēr ir nākusi par labu Eiropai. Viņš saskata Trampa ievēlēšanas gadījumā arī pozitīvo, kur republikāņiem būs milzīga ietekme uz ASV ārpolitiku, kur abas puses - Krievija un Ukraina - būs spiestas sēsties pie sarunu galda un vienoties par Ukrainai pieņemamu mieru.

"Jau patlaban izskan baumas, ka ukraiņi un krievi runā par abām pusēm pieņemamu miera līgumu. Iespējams, ka Trampa ievēlēšana varētu būt pozitīvs faktors, lai Ukraina atgūtu savu teritoriālo integritāti un suverenitāti, un izbeigtu šo karu, piemēram, iemainot okupētās Kurskas teritorijas pret Krievu okupētajām teritorijām Ukrainā," sacīja pētnieks.

Runājot, kāda ASV prezidente varētu būt ASV demokrātu kandidāte Kamala Herisa, LATO valdes loceklis pieļāva, ka viņa varētu būt prezidenta Džo Baidena piekoptās ārpolitikas turpinātāja. Tā kā ASV militārajai industrijai nav kapacitātes, lai saražotu vajadzīgo skaitu ieroču, viens no Herisas izaicinājumiem būs tas, vai viņa spēs nodrošināt ieroču piegādes. Šrāders uzsvēra, ka šogad kontrole pār ASV Kongresu būs republikāņiem, tas nozīmē, ka Herisai varētu būt ne mazākas problēmas kā Baidenam ilgtermiņā piegādāt Ukrainai nepieciešamo militāro palīdzību.

Taujāts, kādi varētu būt faktori, kas ietekmēs ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus, Šrāders skaidroja, ka lielu lomu spēlē ekonomika un tas, ka amerikāņu nejūtas droši par savu ekonomisko nākotni, cenu nestabilitāti, inflāciju, joprojām augošo plaisu starp cilvēkiem ar lieliem ienākumiem un tiem, kuri ir nabadzīgi. Tāpat daudzi amerikāņi ir nobažījušies par dažādu vērtību drošību, kas balstās, piemēram, uz konservatīvām un kristīgām vērtībām, seksuālajām minoritātēm, dzimumu, rasi un citām grupām, kas ietekmē ne tikai sociālo dzīvi, bet arī tiek ieviestas izglītības procesos.

Pētnieks akcentēja, ka masu medijos jautājumi par to, kas būtu jāmāca skolās un sabiedrībā, piemēram, par dzimumu un cilvēka pašapziņu, ir ieguvuši plašu rezonansi, kuras rezultātā ir vērojama cīņa starp liberālajām, sociālajām un konservatīvajām vērtībām, kas redzami šķeļ amerikāņu sabiedrību.

Šrāders norādīja, ka nozīmīgs faktors nosliekties par labu vienam vai otram kandidātam ir arī jautājumi, kas attiecas uz mājsaimniecību - jaunas ģimenes ne tikai nevar atļauties nopirkt mājokli, bet nevar atļauties arī to īrēt, jo cenas ASV ir palielinājušās tādā apmērā, ka vidusslānim mājoklis vispār vairs nav pieejams. LATO valdes loceklis uzsvēra, ka gan Trampa, gan Herisas piedāvājums mājokļu jautājumu risināšanai ir neskaidrs un pretrunīgs.

Kā vēl vienu faktoru Šrāders pieminēja iekšējo drošību ASV, jo gan demokrātu, gan republikāņu atbalstītāji ir sākuši bruņoties. Tas esot aizgājis līdz diezgan bīstamam līmenim, jo iedzīvotāji iepērk ieročus un paļausies uz ASV Konstitūcijas otro grozījumu, kas paredz, ka tautas tiesības turēt un nēsāt ieročus nedrīkst pārkāpt. Pēc eksperta domām, iedzīvotāji varētu izmantot ieročus nekārtību gadījumā. Viņaprāt, ja Herisai un Trampam ir jautājums, kur abi ir vienisprātis, tad tās ir tiesības katram amerikānim būt bruņotam un mājās ir jābūt ieročiem.

Šrāders uzsvēra, ka tikpat būtisks aspekts ir imigrācija. Lai gan demokrāti un republikāņi ir vienisprātis, ka ir jāierobežo nelegālā imigrācija, taču legālā, reģistrētā imigrācija ASV ir jāatļauj. Pēc pētnieka domām, ka, lai gan abām pusēm viedokļi saskan, Tramps vaino demokrātus lielajā imigrantu pieplūdumā, bet Trampa piedāvājums rīkot masveida deportācijas var radīt papildus vardarbību un nestabilitāti.

LATO valdes loceklis klāstīja, ka svarīgs jautājums ir sieviešu tiesības un iespēja pašām sievietēm lemt par savu veselību, tostarp abortiem. Viņš skaidroja, ka konservatīvā amerikāņu daļa uzskata, ka tikai dievs var lemt par to, vai sieviete grūtniecības laikā drīkst vai nedrīkst paturēt bērnu, savukārt no otras puses jāņem vērā sievietes tiesības izlemt, vai viņa grib saglabāt vai negrib saglabāt bērnu, īpaši tad, ja bijusi seksuālā vardarbība, grūtniecība iestājusies agrīnā vecumā vai bijis asinsgrēks, grūtniecība dažādu iemeslu dēļ nav vēlama, vai vienkārši ir bīstama sievietes dzīvībai.

Šrāders pauda, ka ASV vēlētāji ir bažīgi arī par veselības aprūpi. Lai gan Tramps no vienas puses kritizēja prezidenta Baraka Obamas laikā pieņemto veselības aprūpes reformu likumu jeb tā saukto "Obamacare", no otras puses viņš sola palielināt atbalstu mākslīgās apaugļošanas programmai, kur ģimenes, kuras grib bērnu, varētu saņemt atbalstu šādai procedūrai no ASV valdības. Eksperts skaidroja, ka Herisas nostāja ir līdzīga, piemēram, medikamentu pieejamības jautājumā. Viņasprāt, medikamentiem un veselības aprūpei jābūt pieejamai jebkuram cilvēkam, kam šāda palīdzība ir nepieciešama.

"Tie ir galvenie jautājumi, kas dominē vēlēšanās. Ārpolitika nosacīti ir sekundārs jautājums, lai gan ir svarīgi, kur tiek novirzīti ASV nodokļu maksātāju nauda, piemēram, uz Ukrainu, Izraēlu un Taivānu. Amerikāņi konceptuāli atbalsta palīdzību visām šim trim valstīm, īpaši demokrāti un arī daļa republikāņu," teica Šrāders.

Viņš norādīja uz problēmu - ASV militārā industrija patlaban saskaras ar kapacitātes trūkumu, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību tām valstīm, ar kurām ir noslēgti līgumi, piemēram, Trampa prezidentūras laikā tika noslēgti līgumi ar Taivānu, taču ieroči joprojām nav piegādāti.

Taujāts, kādas ir abu prezidenta amata kandidātu uzvarēt vēlēšanās, LATO valdes loceklis skaidroja, ka tradicionāli ASV aptuveni 30% iedzīvotāji balsos par demokrātu kandidātu, 30% - par republikāņu kandidātu, lai arī kādi abu partiju kandidāti arī nebūtu, taču vēl 30% ir tā saucamie neizlēmušie vēlētāji. Viņaprāt, jautājums ir, par ko iestājas demokrāti un republikāņi.

Šrāders skaidroja, ka republikāņi vienmēr iestājas par to, ka indivīdam ir vajadzīgas vairāk tiesību un brīvības. Republikāņi uzskata, ja indivīds savā valstī jūtas labi, tad arī valstī iet labi, savukārt demokrāti uzskata, ka, ja valstij klājas labi, tad arī indivīdi jutīsies labi. Pētnieks uzsvēra, ka filozofiski pieejot tā ir lielākā atšķirība starp republikāņiem un demokrātiem, taču daudzos jautājumos abām pusēm viedokļi saskan. Tas attiecas uz darāmajiem darbiem, politiku un reformām.

LATO valdes loceklis atzīmēja, ka, pēc demokrātu domām, valstij klājas labi, ja valsts vairāk regulē, vairāk iejaucās un vairāk gādā par indivīdiem, bet republikāņi iestājas par to, ka nepieciešama mazāka regulēšana, dodot indivīdiem vairāk brīvību, iespēju rūpēties par sevi, attīstīt sevi sociāli, ekonomiski un arī gādāt par savām politiskajām tiesībām. Šrāders skaidroja, ka republikāņi ir pret regulēšanu, pret nodokļiem un to mazināšanu, kas vienmēr ir bijis korporāciju interesēs. Savukārt no otras puses demokrāti iestājas par to, ka ir jāaizsargā sociāli neaizsargātas personas, ko var izdarīt ar lielāku nodokļu slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Eksperta ieskatā jautājums ir par to, uz kuru pusi slieksies neizlēmušie vēlētāji.

"Ja runājam, piemēram, par sieviešu tiesībām, tad vēlētājām sievietēm vajadzētu balsot par demokrātiem, ja viņas uzskata, ka sievietēm ir jābūt tiesībām pašām par savu veselību. Taču ir arī sievietes, kas tiecas balsot par Trampu, jo šīm vēlētājām ir svarīgas konservatīvas ģimenes vērtības, kuras nosacīti pārstāv Tramps un Republikāņu partija," teica eksperts.

Līdz šim neviena sieviete nav kļuvusi par ASV prezidenti, un jautāts, vai tas, ka Herisa ir sieviete, varētu ietekmēt viņas izredzes vēlēšanās, Šrāders atzīmēja, ka dažādām īpašībām ASV vēlēšanās ir liela nozīme, piemēram, ievēlēt pirmo afroamerikāņu prezidentu Obamu bija kaut kas pavisam jauns ASV vēsturē. Viņaprāt, tādā ziņā ir notikušas labas pārmaiņas, jo gan Republikāņu, gan Demokrātu partijā arvien vairāk ir kandidātes sievietes, kuras iesaistās vēlēšanu procesā.

Viņaprāt, ir jāraugās uz ASV kopienām, vai tās ir gatavas pieņemt sievieti kā ASV prezidenti. Piemēram, afroamerikāņu kopienā valda tendence atbalstīt sievieti kā prezidenti, vadītāju gan ASV, gan pašu kopienās ir viszemākā. Eksperts secināja, ka jāvēro, kā ASV kopienas uztvers to, ka Herisa var būt ievēlēta par prezidentu. Patlaban var redzēt, ka sabiedriskās domas aptaujas parāda līdzīgus rezultātus, prognozējot, ka par nākamo ASV prezidentu var kļūt gan Herisa, gan Tramps.

LETA jau rakstīja, ka otrdien ASV notiek prezidenta vēlēšanas, kurās no Demokrātu partijas startē pašreizējā viceprezidente Herisa, kas sacenšas ar republikāņu kandidātu - bijušo prezidentu Trampu.

Šīm vēlēšanām neparasti liela uzmanība pievērsta arī ārvalstīs, jo tās var atstāt ievērojamu iespaidu gan uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, gan uz situāciju Tuvajos Austrumos.

Aptaujas gan nacionālajā līmenī, gan septiņos tā dēvētajos svārstīgajos štatos liecina, ka abu kandidātu izredzes ir līdzīgas un vēlēšanu iznākumu ir grūti prognozēt. Tas savukārt izsaucis bažas, ka, zaudētājam atsakoties pieņemt savu sakāvi, neapmierinātība ar vēlēšanu rezultātiem var pāraugt ielu protestos un pat vardarbībā.

Neskatoties uz to, abi kandidāti pauž stingru pārliecību par savu uzvaru, un abas puses papildus iedvesmojis lielais iepriekš nobalsojušo vēlētāju skaits. Līdz pirmdienai iepriekš nobalsojušo skaits bija pārsniedzis jau 78 miljonus, kas ir aptuveni puse no to amerikāņu kopskaita, kas piedalījās iepriekšējās prezidenta vēlēšanās 2020.gadā.

Saskaņā ar abu partiju politikas centra (BPC) datiem kopumā 2024.gada vēlēšanās ir tiesības piedalīties 244 miljoniem balsstiesīgo amerikāņu. Cik liela būs vēlētāju aktivitāte, pagaidām nav skaidrs, taču 2020.gadā pie balsošanas urnām devās 66% balsstiesīgo amerikāņu, un tā bija lielākā vēlētāju aktivitāte kopš 1900.gada.

Taču ASV prezidenta vēlēšanās ne vienmēr uzvar tas kandidāts, kas saņēmis visvairāk balsu nacionālā mērogā, jo uzvara pienākas tam pretendentam uz Baltā nama atslēgām, kas ieguvis vairākumu elektoru kolēģijā, kuru veido 538 štatu pārstāvji. Tādējādi, lai uzvarētu vēlēšanās, kandidātam jāizcīna vismaz 270 elektoru balsis.

Elektoru vietu skaits pa štatiem sadalīts atkarībā no katras pavalsts iedzīvotāju skaita un atbilst pavalsts pārstāvju skaitam Kongresā. Vairumā štatu elektoru balsis tiek sadalītas pēc principa "uzvarētājs savāc visu", tas ir, visas attiecīgās pavalsts elektoru balsis pienākas tam kandidātam, par kuru šajā štatā balsojis vislielākais vēlētāju skaits.

Citāda kārtība ir tikai divos štatos - Meinā un Nebraskā, kur elektoru balsis piesaistītas Kongresa vēlēšanu apgabaliem. Tādējādi vēlēšanu galīgo iznākumu faktiski izšķirs balsojuma rezultāts septiņos svārstīgajos štatos - Arizonā, Džordžijā, Mičiganā, Nevadā, Pensilvānijā, Viskonsinā un Ziemeļkarolīnā. Šajās pavalstīs izšķiroša nozīme var būt katrai balsij.

Elektori formālai balsošanai par prezidenta vēlēšanu uzvarētāju pulcēsies savu štatu galvaspilsētās 17.decembrī, bet 6.janvārī viņu balsojumu apstiprinās Kongress. Jaunievēlētais prezidents savu amata zvērestu dos 20.janvārī.