Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 8.martā, izskatot kādu kasācijas sūdzību par apgabaltiesas nolēmumu, konstatēja paviršību aizstāvja kasācijas sūdzībā, jo viņš tajā lūdzis izvērtēt acīmredzami citā kriminālprocesā konstatētos noziedzīgā nodarījuma faktiskos apstākļus, līdz ar ko AT taisīja lietā blakus lēmumu, lai informētu Latvijas Zvērinātu advokātu padomi (LZAP) par zvērināta advokāta Aigara Kriķa rīcību.
AT aģentūru LETA informē, ka AT konstatēja, ka advokāta sastādītās kasācijas sūdzības saturs un formālais kļūdu labojums tajā norāda, ka advokāts, sastādot un iesniedzot kasācijas sūdzību, nav izturējies pret lietas vešanu kasācijas instances tiesā ar nepieciešamo rūpību. Līdz ar to AT atzina, ka ir pamats izvērtēt, vai šādos apstākļos apsūdzētajai tika nodrošināta pilnvērtīga un kvalitatīva juridiskā palīdzība.
Tiesa blakus lēmumā norāda, ka tiesības uz advokāta palīdzību, kas noteiktas Satversmes 92.panta ceturtajā teikumā, ir tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas instruments un šo tiesību neatņemama sastāvdaļa. Ievērojot to, ka kriminālprocesa rezultātā var iestāties tādas tiesiskās sekas, kas būtiski ierobežo personas pamattiesības, ir svarīgi nodrošināt to, lai personas tiesību aizstāvība krimināllietās būtu efektīva, nevis tikai formāla.
LZAP mājaslapā esošā informācija liecina, ka Kriķis ir individuāli praktizējošs zvērināts advokāts, kurš strādā Rīgā.
LZAP ģenerālsekretāre Elīna Zeltiņa aģentūrai LETA skaidro, ka padome šodien ir saņēmusi AT blakus lēmumu un advokātam Kriķim tiks pieprasīts paskaidrojums, un uzsākta advokāta rīcības pārbaude. Vēlāk jautājums tiks izskatīts padomes sēdē pēc paskaidrojuma saņemšanas no advokāta.
LZAP var ierosināt disciplinārlietu, nosūtot materiālus Disciplinārlietu komisijai, kā arī izskaidrot advokātam rīcības nepareizību, neierosinot disciplinārlietu, vai nodot materiālu vērtēšanai Ētikas komisijai.