Reirs: Budžeta deficīts un valsts parāda apjoms palielināts saskaņā ar EK rekomendācijām

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas budžeta deficīts un valsts parāda apjoms 2022.gada valsts budžetā palielināts saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš skaidroja, ka iepriekš valdībā ziņotais par plānoto 3,8% budžeta deficītu un valsts parāda līmeni 50,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecas uz budžeta pamatizdevumiem.

"Izmantojām iespējas, ko piedāvā EK, kura ir uzsvērusi, ka šajos apstākļos investīcijas ir jāturpina," sacīja Reirs.

Finanšu ministrs uzsvēra, ka investīcijas ir vienreizējs pasākums, kurš ilgtermiņā neietekmē valsts parāda pieaugumu. Pamatā šīs investīcijas 275 miljonu eiro apmērā tiks ieguldītas veselības aprūpē un pašvaldību infrastruktūras - ceļu - uzlabošanā.

Ņemot vērā plānotās investīcijas, valsts budžeta deficīts nākamgad plānots 4,8% apmērā no IKP un valsts parāds - 51,9% no IKP.

Kopumā no 275 miljonu eiro investīcijām 35% jeb 100 miljoni eiro paredzēti pašvaldību investīcijām infrastruktūrā. No šiem 100 miljoniem eiro 30% būs pieejami grantu formā.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais