Noraida priekšlikumu dīkstāves pabalstus ļaut saņemt vairākās darba vietās

Saeimas deputātu vairākums šodien noraidīja opozīcijas politiķu priekšlikumu ļaut dīkstāves pabalstus saņemt vairākās darba vietās.

Opozīcijas parlamentārieši bija iesnieguši priekšlikumus likumam "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", rosinot tajā noteikt, ka dīkstāves pabalstu darbinieks var saņemt vairākās darba vietās, nepārsniedzot kopējo noteikto dīkstāves pabalsta summu.

Deputāte Linda Liepiņa pauda, ka esošais regulējums par dīkstāves pabalsta aprēķinu ir ļoti netaisnīgs attiecībā pret tiem, kuri strādā vairākās darba vietās.

"Ja cilvēks strādājis vairākās darba vietās, viņš nevar pretendēt uz maksimālo atbalsta summu. Iespējams, šis ir viens no iemesliem, kāpēc pabalsta summa patlaban ir maza. Tas ar steigu jāmaina. Viņi ir maksājuši nodokļus no algām, bet mēs limitējam pabalsta apjomu. Jūs runājat par taisnīguma principiem nodokļu reformā, bet jūs aizmirstat par taisnīgumu tagad, kad cilvēkiem ļoti ir nepieciešama palīdzība," teica Liepiņa.

Parlamentāriete Jūlija Stepaņenko pastāstīja par kādu situāciju, kur kādai ārstei-fizioterapeitei bija jāslēdz sava prakse, jo ārkārtējās situācijas laikā nebija akūtu pacientu. Deputāte pastāstīja, ka ārstei tika atteikts pabalsts, jo viņai ir vēl viens neliels darbs par 200 eiro citā vietā.

"Par prakses slēgšanu viņai nemaksā, viņai ir hipotekārais kredīts, izmaksas ar praksi. Ko darīt cilvēkam? Vai tiešām cilvēks ir pelnījis dzīvot par 200 eiro?" retoriski vaicāja politiķe.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka, ja cilvēks ir izvēlējies strādāt vairākās darba vietās, tad tas parasti nav no labas dzīves.

"Patlaban lielā mērā šādi cilvēki, kuri strādāja vairākās darba vietās, lai savilktu galus, ir atstāti novārtā. Ja valsts ir noteikusi, ka pabalsts nevar pārsniegt 700 eiro, tad pie tā jāpieturas, bet jādod iespēja to saņemt par visām darba vietām," teica politiķe.

Viņa tāpat uzsvēra, ka Valsts ieņēmuma dienestā (VID) iepriekš skaidroja, ka tas būtu īstenojami, tomēr tas būtu administratīvi sarežģītāk. VID arī teica, ka, lai to izdarītu, jāgroza divi Ministru kabineta noteikumi.

"Ja mēs nevaram izgrozīt divus noteikumus, mums te nav vietas," teica Reizniece-Ozola.

Minēto priekšlikumu Saeimas deputātu vairākums noraidīja.

Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.

Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, valsts radīto dīkstāves pabalstu nepiešķir valsts un pašvaldību budžeta finansētajās institūcijās un to kontrolētos komersantos nodarbinātajiem darbiniekiem.

Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".

Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.

Reirs gan šonedēļ arī norādīja, ka ir iespējams meklēt risinājumu, lai dīkstāves pabalstu varētu maksāt par darbu vairākās darba vietās, pabalsta kopējai summa nepārsniedzot 700 eiro.