VID dīkstāves pabalstos un algu subsīdijās izmaksājis jau 59 miljonus eiro

© imago images/Sven Simon/Scanpix

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 2020.gada 1.decembra līdz 26.februārim izmaksājis dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas kopumā 59 miljonu eiro apmērā, informēja VID pārstāvji.

Pēc 22 908 uzņēmumu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti darbiniekiem kopumā 38 607 486 eiro apmērā un algu subsīdijas kopumā 10 236 087 eiro apmērā.

Savukārt pēc 15 295 pašnodarbināto personu iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 5 635 622 eiro apmērā, bet 2532 patentmaksātājiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 858 208 eiro apmērā.

Paplašinātajā skaistumkopšanas nozares kategorijā pēc 7318 iesniegumiem izmaksāti dīkstāves pabalsti kopumā 3 666 196 eiro apmērā.

Tāpat izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - tos saņēmuši 5345 uzņēmumi kopumā 47 532 788 eiro apmērā.

VID atgādina, ka joprojām ir spēkā arī virkne atbalsta pasākumu nodokļu jomā, kas stājās spēkā 2020.gada martā, pirmās ārkārtējās situācijas laikā, piemēram, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana līdz trim gadiem, ātrāka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksa, iespēja nemaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus un citi.

No ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 2020.gada 9.novembra, uzņēmējiem pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Dīkstāves atbalstam un algu subsīdijai var pieteikties, aizpildot iesnieguma formu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Par uzņēmuma darbiniekiem pieteikumu iesniedz darba devējs, bet atbalstu uz savu kontu saņem darbinieks.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais