NRA PĒTA: krievvalodīgo acīs Ušakova harisma sāk blāvēt

© Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Dažādo informatīvo telpu dēļ latviešu un krievvalodīgo vērtējums politiķu darbam jau izsenis ir diametrāli pretējs, taču aizvadītajā gadā krievvalodīgo vidū būtiski mainījusies attieksme pret ilggadējiem favorītiem. Viņi arī pārskatījuši vērtējumu nemīlētākajiem politiķiem.

Pēc Neatkarīgās pasūtītās un pētījumu centra SDKS veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem, pirmo divu visaugstāk vērtēto politiķu pozīcijas krievvalodīgo vērtējumā joprojām secīgi ieņem bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs un Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs.

Šāda aina Neatkarīgās pasūtītajās aptaujās vērojama vismaz piecus gadus, taču laika posmā no 2019. gada februāra līdz decembrim situācija ievērojami mainījusies. Proti, vēl 2019. gada februārī, kad N. Ušakovs vēl noliedza vēlmi startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un ar pārliecinošu skatu televīzijas kamerās neatzina jebkādu dalību tam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, viņa darbības pozitīvā vērtējuma pārsvars pār negatīvo sasniedza ievērojamus 70.9 reitinga punktus. Taču decembrī, kad N. Ušakovs, par spīti iepriekš solītajam, jau ir ievēlēts Eiroparlamentā, bet Rīgas pašvaldības iestādēs un uzņēmumos atklājas aizvien jaunas nebūšanas, viņa reitings, sarūkot par 24.5 punktiem, apstājies pie 46.4 punktu atzīmes.

Arī otra krievvalodīgo vidū augstāk vērtētā politiķa A. Lemberga pozīciju pamati sākuši plaisāt. Aizvadītā gada februārī viņa reitings bija 51.6 punkti, bet decembrī, atduroties pie 34.4 punktu atzīmes, tas bija saplacis par 17.2 punktiem. Te gan jāņem vērā, ka tikai pēdējās divas dienas, kurās tika veikta aptauja, attiecināmas uz laika posmu pēc ASV paziņojuma par A. Lemberga iekļaušanu sankciju sarakstā. Tādēļ var pieņemt, ka viņa reitings, ja aptauja tiktu veikta vēlāk, atšķirtos no SKDS fiksētā laika posmā no 2019. gada 30. novembra līdz 11. decembrim.

Ekrānuzņēmums

Trešais populārākais politiķis krievvalodīgo vidū aizvien ir Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, taču atšķirībā no reitingu līderiem viņš par sava darba kvalitāti spējis pārliecināt vairāk respondentu nekā pagājušā gada sākumā. Tā, salīdzinot februāra sabiedriskās domas rādītājus ar decembra, A. Urbanoviča reitings audzis par 1.4 punktiem. Ir skaidrs, ka vismaz daļēji šis nelielais reitinga kāpums skaidrojams ar to, ka ilggadējais Saeimas deputāts aizvadītajā rudenī no N. Ušakova pārņēma Saskaņas priekšsēdētāja stūri. Arī politisko norišu vērotāji Neatkarīgajai vairākkārt ir norādījuši, ka krievvalodīgo vidū ir lielāks respekts pret amatiem un autoritātēm nekā latviešu starpā. Šo tēzi varētu apliecināt fakts, ka jaunais Rīgas mērs, kas amatā aptaujas laikā nebija pat sešus mēnešus, reitingā iekļuvis kā ceturtais augstāk vērtētais politiķis.

Taču interesantāka par reitinga pozitīvo galu var šķist tā negatīvā daļa. Vēl februārī, apsteidzot nule korupcijā vainoto Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, krievvalodīgo acīs viszemāk vērtētais bija Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, taču decembrī šo pozīciju ieņem jau veselības ministre Ilze Viņķele.

Ekrānuzņēmums

Februārī R. Dzintara reitings bija negatīvie 34 punkti, bet nepilna gada laikā, tiem nokrītot par deviņiem punktiem, nepietika, lai saglabātu antitopa līdera pozīcijas. Vēl februārī I. Viņķeles reitings bija negatīvie 28 punkti, bet decembrī tie bija noslīdējuši jau līdz skalas negatīvās puses atzīmei 45, padarot ministri par krievvalodīgo nemīlētāko politiķi.

Savukārt ģimenē latviski runājošo respondentu vidū pārliecinošs līderis ir Valsts prezidents Egils Levits, kura darbības pozitīvo vērtējumu pārsvars pār negatīvajiem dāvā 41.8 reitinga punktus. Krievvalodīgo vidū šis vērtējums atšķiras ievērojami - par 49.2 punktiem, kas prezidentam sniedz negatīvo 7.4 punktu reitingu.

Latviešu vidū otrs populārākais politiķis ir kultūras ministrs Nauris Puntulis, bet jāatzīst, ka šis amats latviešu vidū jau tradicionāli garantē augstu vērtējumu.

Par spīti tam, ka nepilna gada laikā Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces reitings sarucis par 12.4 punktiem, latviešu vidū viņa ir trešā populārākā politiķe, kas spējusi noturēties reitingu pozitīvajā galā.

Rosinot latviešu un krievvalodīgo informatīvo telpu un mentalitāšu atšķirības skatīt līdzībās ar Aizspoguliju, latviešu vidū visnegatīvāk vērtētais ir N. Ušakovs. Vēl pagājušā gada februārī latvieši viņu vērtēja augstāk par J. Urbanoviču un pie frakcijām nepiederošo Saeimas deputātu Aldi Gobzemu, bet decembrī N. Ušakovs, viņa reitingam sarūkot par 20.2 punktiem, atzīts par viszemāk vērtēto politiķi.

Atzīmēšanas vērts ir arī fakts, ka pretēji krievvalodīgo videi, kurā A. Lemberga reitingi sākuši krist, latviešu vidē viņš spējis audzēt par sevi labās domās esošo skaitu. To ilustrē fakts, ka politiķu latviešu reitingā viņš pakāpies par deviņām vietām un reitingu spējis audzēt par 1.8 punktiem.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais