Nacionāļu iniciatīva Ždanokas dzirnavām

 
©Kaspars Krafts, F64 Photo Agency

Divkopienu sabiedrības vēl lielāka šķelšana un ūdens liešana uz Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības priekšvēlēšanu dzirnavām. Šādi tiek vērtēts Nacionālās apvienības priekšlikums ar likumu noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitāciju drīkst veikt tikai valsts valodā.

Rīt Saeima lems par to, vai nodot izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības priekšlikumu grozījumiem priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas valsts valodu noteiktu par vienīgo likumīgo priekšvēlēšanu aģitācijas valodu.

Saskaņā ar apvienības vīziju tās piedāvātās likuma izmaiņas iedzīvinās jau Satversmē noteikto latviešu kā valsts valodas statusu. Turklāt priekšlikums balstīts Satversmes preambulā, kurā secināts, ka «1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību».

Ne mazāk svarīgi Nacionālajai apvienībai šķiet, ka Satversmes preambula arī uzsver uzticību latviešu valodai kā vienīgajai valsts valodai. Tādējādi grozījumi paplašinās latviešu valodas kā valsts valodas lietošanas jomu arī attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kā arī pirms tautas nobalsošanām un likumu ierosināšanām.

Nacionālā apvienība uzskata, ka tās piedāvātie likuma grozījumi palielinās vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu, veicinās mazākumtautību iekļaušanos latviešu valodas telpā un veicinās sabiedrības saliedētību.

Likums nosaka, ka par priekšvēlēšanu aģitāciju uzskatāma vēlēšanās kandidējošo sarakstu vai indivīdu reklamēšana, ja tā satur tiešu vai netiešu aicinājumu balsot par vai pret kādu no sarakstiem vai indivīdu. No tā izriet, ka Nacionālā apvienība iecerējusi panākt, lai arī priekšvēlēšanu debates nedrīkstētu notikt krievu valodā. Un šāda likuma pieņemšana ietekmētu Latvijas radio 4, Latvijas Televīzijas septīto kanālu, kā arī citus krievvalodīgos medijus. Tiesa, likuma izpratnē aģitācija krieviski būtu liegta tikai priekšvēlēšanu aģitācijas periodā - 120 dienas pirms vēlēšanām.

Saskaņā ar Vienotības priekšsēdētāja Arvila Ašeradena teikto, šis politiskais spēks grasās atbalstīt koalīcijas partnera ierosinājumu, taču Zaļo un zemnieku savienība ir skeptiska un Nacionālās apvienības aktivitātes piedēvē nepārdomātiem priekšvēlēšanu lēmumiem.

Arī opozīcija nav sajūsmā par apvienības jaunradi, jo uzskata, ka ar likumprojektu tiktu liegta pieeja krievvalodīgajam elektorātam partijām, kas ikdienā pārsvarā komunicē latviski. Piemēram, Saskaņu pārstāvošais Ivars Zariņš uzskata, ka Nacionālā apvienība turpina vēl vairāk šķelt jau tā divās kopienās sadalīto sabiedrību. Viņš gan norāda, ka nacionāļi vienmēr vēlēšanās likmes likuši uz šīs kārts.

Arī politologu Ivaru Ījabu šāds priekšvēlēšanu laikā Nacionālās apvienības rindās radīts priekšlikums nepārsteidz. Eksperts gan uzskata, ka vairākumam no Saeimā pārstāvētajām partijām šādi grozījumu diskomfortu neradītu, jo reti kura, «nedaudz izņemot Zaļo un zemnieku savienību», izrādījusi interesi par šo elektorāta grupu. Taču pieņemts šis likumprojekts varētu radikalizēt daļu krievvalodīgo vēlētāju.

«Tas ar diezgan augstu varbūtības pakāpi radikalizēs krievvalodīgo elektorātu, un par šādu iniciatīvu noteikti priecīga ir Ždanoka, kura pat tad, ja nekandidēs, varēs runāt, ka apspiež krievvalodīgos un nu pat runāties ar saviem vēlētājiem viņu valodā neļauj,» saka politologs.