Amatpersonu runas par uzbrukumu Latvijai, kas uzjundīja pēc Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanas un vienlaikus skandalozu publikāciju parādīšanās starptautiskajā presē, pierimušas. Uzbrukuma valstij neesot, bet Latvijas finanšu sistēma ir stabila. Savukārt mākoņi ap I. Rimšēviča galvu savelkas aizvien biezāki.
Pēdējo dienu notikumiem trešdien pievērsās Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vadītā Nacionālās drošības padome. Par stundu ilgāk, nekā sākotnēji plānots, notikušajā sanāksmē secināts, ka, neraugoties uz pēdējo dienu satricinājumiem, finanšu sistēma ir stabila un tiekot darīts viss, lai ievērotu iedzīvotāju intereses un pildītu starptautiskās saistības. Par to pēc padomes sēdes paziņoja R. Vējonis.
Arī premjerministrs Māris Kučinskis trešdien atzina, ka nav pamata domāt, ka kāda trešā valsts vērsusi mērķētu uzbrukumu Latvijai.
Īsajā uzrunā medijiem aizdomās par vismaz 100 tūkstošu eiro kukuļa izspiešanu turēto I. Rimšēviču prezidents nepieminēja, taču uzsvēra, ka Latvijai jāturpina uzlabojumi banku un finanšu sektoros un vēl enerģiskāk jāizvērš cīņa pret naudas atmazgāšanu.
Var pieņemt, ka padomē Latvijas Bankas prezidenta lieta izskatīta pamatīgi un ziņas nav I. Rimšēvičam labvēlīgas, jo Valsts prezidents uzsvēra, ka cīņā ar korupciju tiks sodīts ikviens vainīgais neatkarīgi no šīs personas statusa, amata un ietekmes.
Tāpat R. Vējonis norādīja, ka, strādājot šajos virzienos, Latvijai noteikti jāsadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Savukārt ASV Valsts departaments trešdien izplatīja īsu paziņojumu, kurā pauž pilnīgu pārliecību, ka Latvijas valdība veiks nepieciešamus soļus, lai nodrošinātu Latvijas banku un finanšu sektora uzticamību.
ASV Valsts departamenta preses sekretāre Hetere Nauerta pauž, ka daudzus gadus ASV sadarbojās ar Latviju, lai apkarotu korupciju, naudas atmazgāšanu un citus draudus starptautiskai drošībai. ASV atbalsta un turpinās palīdzēt Latvijas valdībai, Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisijai un Latvijas tiesībsargājošām iestādēm, lai īstenotu kopīgu redzējumu par spēcīgu un labi regulētu finanšu sektoru.
Par to, ka situācija neveidojas par labu virspusēji pašpārliecinātajam I. Rimšēvičam, varētu liecināt arī fakts, ka Nacionālā drošības padome vienbalsīgi lēmusi, ka Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis ir virzāms šajā amatā uz atkārtotu pilnvaru termiņu. Turklāt saskaņā ar padomes lēmumu, tas jādara nevilcinoties, kaut arī šis pilnvaru termiņš beidzas tikai maijā.
Jāatgādina, ka, parādoties publikācijai par I. Rimšēviča iespējamajiem mēģinājumiem izspiest kukuli no Norvik bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova un regulāriem braucieniem uz Krieviju, kur aizdomīgā kompānijā vadīts laiks makšķerējot, publiskajā telpā aktualizējās jautājums par mūsu drošības dienesta un to vadītāju darba spējām un profesionalitāti. Drošības padomes lēmums liecina, ka valsts vadītājiem šaubu par SAB kompetenci J. Maizīša vadībā nav.
Tikmēr Norvik banka izplatījusi paziņojumu, ka bažām par tās vēršanos pret valsti nav pamata. «Gribam uzsvērt, ka noteikti nevēršamies pret Latvijas valsti kopumā. Mums ir lieliska ikdienas sadarbība ar mūsu klientiem, biznesa partneriem un valsts iestādēm, mēs vēlamies sniegt pakalpojumus un veidot ilgtermiņa biznesu. Vienīgais, ko prasām, ir vienlīdzīga attieksme,» atgādinot, ka banka vēršas pret nevienlīdzīgu, viņuprāt, I. Rimšēviča atbalstītu, attieksmi.