Nacionālā apvienība tradicionāli un arī šoreiz priekšvēlēšanu kampaņās izmanto "krievi nāk" kārti
Ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā līdz ar ārlietu ministra ieskicētajiem globālajiem izaicinājumiem valsts ārpolitikā nepārprotami cauri vijās gatavošanās šoruden paredzētajām Saeimas vēlēšanām.
Par potenciālajiem draudiem no kaimiņos esošās Krievijas izteicās praktiski visi debatēs runājušie deputāti, taču visasāk izpaudās Nacionālā apvienība, kas tradicionāli priekšvēlēšanu kampaņās izmanto «krievi nāk» kārti.
«Krievijas ārpolitikas manipulatori, dažādi ietekmes aģenti [..] darīs visu, lai masīvi ietekmētu sev par labu vēlēšanu rezultātus. [..] Prokrieviskiem spēkiem būs tādi resursi, ar kādiem normālām politiskām partijām spēkoties būs ārkārtīgi grūti. Krievijai iemest savu draugu atbalsta kampaņās pāris miljonus eiro ir tīrā sīknauda. [..] Nav šaubu, ka šoreiz viņi pacentīsies īpaši,» satraukumu par gaidāmajām provokācijām pauda Imants Parādnieks.
Atbilstoši amatam - diplomātiskāk - par draudiem no Krievijas priekšvēlēšanu laikā brīdināja arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura uzskata, ka Krievija iesaistīs visus pieejamos spēkus, lai panāktu sev tīkamu vēlēšanu rezultātu.
«Pirmsvēlēšanu laikā jārēķinās ar informatīvā kara uzbrukumiem no ārpuses. Ar to, ka vēlēšanu cīņās iesaistīsies atsevišķi Krievijas mediji un Kremļa ekonomiskās un politiskās ietekmes aģenti Latvijā. Paredzams, ka tiks izplatītas viltus ziņas, lai nomelnotu mūsu valsti un politiķus,» teica Saeimas priekšsēdētāja.
Kaut arī Krievija un ar tās ārpolitiku saistītie izaicinājumi debatēs dominēja, tika aizskarti arī citi savulaik sabiedrības uzmanības centrā nonākuši jautājumi. Tā Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Saeimas priekšsēdētājas biedrs Gundars Daudze pauda gandarījumu, ka Latvija spēj iebilst Eiropas Savienībā uzplaiksnījušajām idejām par patvēruma meklētāju uzņemšanu piespiedu kārtā. Politiķis arī atgādināja, ka, cenšoties saglabāt Latvijas pozīcijas tā dēvētajā Eiropas Savienības kodolā, nedrīkst aizmirst nacionālās intereses.
«Jāraugās, lai šāds visnotaļ ambiciozs mērķis neliktu mums bez ierunām atbalstīt lielo Eiropas Savienības dalībvalstu iniciatīvas, tām pakārtojot Latvijas valsts intereses. [..] Labs piemērs, kad Latvija ir noturējusi savu nemainīgo pozīciju, ir jautājums par patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānismiem, ko Latvija atbalsta vienīgi uz brīvprātības principa pamata,» teica G. Daudze un piebilda, ka «Latvijai nav jāvairās aizstāvēt savas leģitīmās valstiskās intereses un tiesības arī tad, ja tas skar kādu mūsu ilggadēju un tuvu sabiedroto».
Netika aizmirsts arī Katalonijas jautājums. Ar pārmetumiem par «bezmugurkaulainu» politiku šajā jautājumā pret Vienotību pārstāvošo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču vērsās Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionālās apvienības deputāti. Nacionālās apvienības deputāts Aleksandrs Kiršteins, atreferējot kāda bijušā Spānijas ārlietu ministra teikto, ka Latvija pasīvu pozīciju Katalonijas jautājumā ietur, jo Spānija piesolījusi mūsu teritorijā izvietot savu bruņoto spēku kontingentu, izprovocēja E. Rinkēviču kāpt tribīnē. No tās viņš kategoriski noliedza šādas apsūdzības - Latvija vienkārši neiejaucas citas valsts iekšējās lietās.