NRA analizē, no kā pārtiks Bondars, kura īpašumus arestējusi tiesa

Bijušajam Latvijas Krājbankas valdes loceklim, Rīgas domes deputātam Mārtiņam Bondaram apķīlāti visi īpašumi. Šādu lēmumu tiesa pieņēmusi, lai no viņa un vēl sešiem bankas valdes locekļiem varētu piedzīt 15 miljonus eiro. Ar apķīlājumu nodrošināt prasību lūdzis bankas administrators KPMG Baltics.

Neatkarīgajai politiķis paskaidroja, ka ar tiesas lēmumu apgrūtināti visi viņa nekustamie un kustamie īpašumi. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītāja kontā ieskaitīti ne tikai viņa bankas kontos bijušie līdzekļi, bet ik mēnesi viņam jāatvadās arī no lauvas tiesas Rīgas domē nopelnītās algas. No tūkstoš eiro lielās algas viņam tiek atstāta tikai minimālā alga. Politiķim nav arī iespēju pārdot savus nekustamos īpašumus vai auto. Ja lieta, kuras ietvaros apgrūtināti M. Bondara īpašumi, tiks uzvarēta, viņš tos atgūs. Pretējā gadījumā politiķim būs no tiem jāatvadās un piedevām jāturpina maksāt no savas algas, līdz pietiesātais parāds būs izlīdzināts.

«Latvijā šo metodi reti kad izmanto, bet pret mani kā politiķi to izdarījuši. Uzskatu, ka pret mani vēršas ne par bankā darīto, bet par manu darbību politikā,» saka M. Bondars.

Mājoklis, kur Mārupē mitinās politiķis ar ģimeni, gan nav apķīlāts, un ar to Bondari var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Šo īpašumu no apgrūtināšanas paglābusi vēl pagājušā gada jūlijā noslēgtā vienošanās par mantas sadali. Kā liecina Zemesgrāmatā pieejamā informācija, nekustamā īpašuma Mārupē īpašniece ir Bondara sieva Ieva. Viņai nekustamais īpašums pieder kopš 2001. gada, kad tas saņemts dāvinājumā.

Pats M. Bondars uzsver, ka par Ieviņām dēvētais īpašums ir viņa sievas dzimtas īpašums. «Īpašniece vienmēr ir bijusi mana sieva - tas bijis manas sievas dzimtas īpašums, un sieva, rīkojoties ar savu īpašumu, nostiprinājusi to, par ko mēs vienmēr esam bijuši vienojušies,» skaidro politiķis.

Arī iepriekš bankas administrators divas reizes centās panākt M. Bondara īpašumu apgrūtināšanu - nesekmīgi. Taču pērnā gada rudenī tiesas situācijas vērtējums mainījies un apgrūtinājums piemērots.

2006. gadā Bondars atstāja darbu Valsts kancelejā un sāka strādāt Latvijas Krājbankā. Aizejot no darba Valsts kancelejā, amatpersonas deklarācijā Bondaram bija norādīts, ka viņam kopīpašumā ar sievu ir zeme un māja Mārupes novadā. Savukārt 2014. gadā, kad Bondars kļuva par Saeimas deputātu, viņš deklarācijā norādījis, ka kopīpašumā ar vēl trim personām - viņa māsām - viņam ir zeme un būve Salacgrīvas novadā. Nekustamais īpašums Mārupes novadā Bondara amatpersonas deklarācijās vairs neparādās.

Jau vēstīts, ka tiesa jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem, tai skaitā M. Bondara. Kā iepriekš informēja sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis, bijušie Latvijas Krājbankas valdes locekļi esot bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Notiesājošais lēmums ir pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā, kur tas tiks skatīts 24. aprīlī, tad arī tiesa varēs lemt par prasības nodrošinājuma atstāšanu spēkā vai atcelšanu, liecina tiesu kalendārā pieejamā informācija.