Ždanokas cīņa par krievu dominanci lemta neveiksmei
 
©F64 Photo Agency

Eiropas Savienības valstu mazākumtautības apvienojošajai organizācijai FUEN caur tiesu ir izdevies piespiest Eiropas Komisiju izsludināt parakstu vākšanu Eiropas pilsoņu iniciatīvai par minoritāšu aizsardzību. Mūsu valstī kampaņas vadību uzņemsies prokremliskā eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka. Tas nozīmē, ka valdībai atkal nāksies atkauties no idejām par speciālu tiesību piešķiršanu krieviem.

Tatjanas Ždanokas ieraksti sociālajos tīklos liecina, ka viņa pašlaik aktīvi cīnās par valsts izglītības saglabāšanu krievu valodā. Piesliešanās Eiropas pilsoņu iniciatīvai Minority SafePack - miljons parakstu par daudzveidību Eiropā, visticamāk, ir aplinkus gājiens šī paša mērķa sasniegšanai.

Īstie pārstāvji norobežojas

Zīmīgi, ka Latvijā Eiropas Nacionalitāšu federālo savienību MUEN nebūt nepārstāv Ždanokas Latvijas Krievu savienība, bet gan Latvijas Vācu savienība. Un šī organizācija kategoriski norobežojas gan no Ždanokas aktivitātēm, gan pašas iniciatīvas, jo mazākumtautību jautājumos pilnībā atbalsta Latvijas valsts nostāju.

Attiecībā uz Latviju Eiropas pilsoņu iniciatīvā īstais stāsts ir par Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu. Latvija šo dokumentu nav ratificējusi un parakstījusi, jo tas apdraudētu mūsu valodas politiku un arī iekšpolitisko stabilitāti - iedzīvotāju etniskā sastāva proporcijas dēļ. Hartā ir virkne prasību attiecībā uz mazākumtautību valodu lietojuma veicināšanu - tostarp sadzīvē, attiecībās ar pārvaldi un arī izglītībā.

FUEN parakstu vākšanas iniciatīva ir vērsta tieši uz to, lai Eiropas Savienības līmenī sagatavotu un pieņemtu dokumentus, kas vērsti uz īpašu tiesību piešķiršanu mazākumtautībām - paši to sauc minoritāšu drošības komplektu.

Stāsts par krievu pašpietiekamību

Vienā no daudzajiem iniciatīvas aprakstiem teikts: «Unikālā solidaritātes akcijā minoritātes vēlas savākt vienu miljonu parakstu par Eiropas daudzveidību. Kopā mums izdosies pierādīt lēmumu pieņēmējiem Briselē un Eiropas dalībvalstīs, ka mēs esam, mūsu ir daudz un mēs vēlamies ietekmi un būt iesaistīti lēmumu pieņemšanā.» Savukārt parakstu lapā jau norādīti konkrētāki mērķi:

«Mēs aicinām ES pieņemt tiesību aktu kopumu ar mērķi uzlabot to personu aizsardzību, kuras pieder pie nacionālām un lingvistiskām minoritātēm, un stiprināt kultūras un valodu daudzveidību Savienībā. Tiesību aktu kopumā jāparedz politiski pasākumi tādās jomās kā reģionālās un mazākumtautību valodas, izglītība un kultūra, reģionālā politika, līdzdalība, vienlīdzība, audiovizuālo un citu plašsaziņas līdzekļu saturs, kā arī reģionālais (valsts) atbalsts.» Latvijas gadījumā iniciatīva vērsta uz krievu valodas lingvistiskās minoritātes pašpietiekamības veicināšanu. Tā problēmu raksturo bijusī izglītības un zinātnes ministre, valodniece Ina Druviete.

Pat miljons nelīdzēs

Vakar no iesniegšanai Eiropas institūcijās nepieciešamā miljona parakstu bija savākti nepilni 59 tūkstoši. No tiem Latvijā mazāk par 500. Tatjana Ždanoka pavēstījusi, ka drīzumā izplatīs aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem. Viņa esot pārliecināta, ka to daļu, kas nepieciešama, lai Latvijas balsotājus ņemtu vērā, izdosies savākt. Petīcijas mājaslapā norādīts, ka Latvijas slieksnis ir 6000 balsu. Savukārt sekmīgai iniciatīvas virzībai Latvijā esot 75 000 parakstu. Saskaņā ar palīdzes Žannas Kareļinas teikto, deputātes uzrunai šodien jau jābūt izplatītai.

Eiroparlamentārietis Roberts Zīle gan uzskata, ka no Ždanokas un viņas domubiedru ieceres nekas neizdosies pat tad, ja miljons parakstu pa visu Eiropu tiks savākti. Miljons parakstu neko nemainīja arī tik vienkāršā jautājumā kā Eiropas Parlamenta pārcelšanās no divām pilsētām uz vienu. Pat parlamenta sesiju skaitu Strasbūrā samazināt neizdevās, jo Francija caur tiesu apturēja ieceres virzību. Tāpēc nav nekāda pamata domāt, ka šie paraksti varētu ietekmēt dalībvalstu nacionālo politiku. Varbūt parlamentā notiks parunāšanās par konkrēto tematu, bet tas arī viss.

Valodniece Ina Druviete pieļauj, ka pēc iniciatīvas parakstu savākšanas var atkārtoties 1995., 1999. un 2004. gada situācija, kad Latvijai bija jāskaidro Eiropas institūcijām, kā minoritāšu tiesības pie mums tiek ievērotas. Toreiz izdevās, un arī pašlaik neesot ne mazāko šaubu par Latvijas valodas politikas atbilstību starptautiskajām tiesību normām.