"Gribas brīvību"; ierobežojumu nogurdinātā Hohu ģimene pārceļas dzīvot uz Maltu

 
©Pixabay.com

Līdz ar kovida saslimstības pieaugumu un mājsēdes ieviešanu, daļa iedzīvotāju, kas var strādāt attālināti, izceļoja no Latvijas uz vietām, kur nav tik striktu ierobežojumu. Latvijas Radio sastapās ar kādu ģimeni, kas nolēmusi pat meklēt darbu Maltā, vēsta lsm.lv.

Latvijas Radio ar Lāsmu Hohu tikās Rembates pagastā kādas daudzstāvu mājas dzīvoklī. Viņa ar ģimeni pēc valsts svētkiem plāno pārcelties uz Maltu. Lai arī viņa, vīrs un arī vecākais dēls ir vakcinēti pret kovidu, tomēr ģimene nespēj sadzīvot ar atkārtotu spriedzi un ierobežojumiem Latvijā augstās saslimstības dēļ.

“Mēs aizbrauksim 22. novembrī, jo omei valsts svētkos ir 94 gadu jubileja, un ātrāk mēs, protams, nedrīkstam aizbraukt. Plāns no sākuma bija kā joks. Es vīram teicu: braucam prom. Viņš ir ļoti nosvērts, viņam dzīvē kaut ko tik ļoti mainīt ir grūti, bet viņš man atbildēja: braucam, bet tur, kur silts. Mēs vispirms par to pasmējāmies, bet pēc trīs dienām tas jau kļuva nopietni. Sazvanījām skolu, kas deva atļauju, lai dēls varētu sesto klasi pabeigt šajā mācību gadā attālināti. Skola bija pretimnākoša un atļaus arī dēlam attālināti uzrakstīt sestās klases diagnosticējošos darbus. Arī skolas direktors atzina, ka testēšana skolēniem būs divas reizes nedēļā. Un tas, visticamāk, nozīmē, ka skola būs nedēļu vaļā, divas ciet utt. Tas nozīmē, ka tāpat būs attālinātas mācības un “zūmi”. Savukārt mazākais puika tur ies skoliņā, jo Maltā bērnudārzi ir tikai līdz 3 gadiem, bet ir mazās skoliņas, kur puika uzreiz var tikt, bet būs jāmācās maltiešu valoda,” pastāstīja Lāsma.

Viņas vīrs daudzus gadus strādā par taksistu un šobrīd saņemot vien 10% no iepriekšējā ienākumu apjoma, un no darba nupat aizgājis. Savukārt Lāsma piecus gadus strādā par tirdzniecības speciālisti. Lai arī darbu var turpināt attālināti, tomēr arī Lāsma no darba aizgāja, jo vēlas savas profesijas pienākumus veikt bez ierobežojumiem.

“Pirmajā pandēmijas gadā visi bija pretimnākoši, jo visi saprot, ka jāsēž mājās. Es varēju zvanīt klientiem un slēgt līgumus attālināti. Bet šobrīd tas ir tik tālu, ka viņi vairs negrib runāt, jo tas ir apnicis un viņi ir noguruši. Nu, cik ilgi tu vari šādi eksistēt!? Tu jau nedzīvo… Es aizgāju pirms mēneša no darba, jo es vairs neredzu un nejūtu sevi tajā. Es neredzu izaugsmi, ja nevaru strādāt ar 100% atdevi. Es savā darbā saņemu algu, un tā nemazinās arī tad, ja līgumi netiek slēgti, bet es nejūtos nopelnījusi to naudu. Es jūtos parādā priekšniekam par to, ka es neesmu izdarījusi savus tiešos darba pienākumus, lai arī viņš ir pretimnākošs.

Taču man vajag runāt, braukt un slēgt līgumus klātienē, kas dod gandarījumu par darbu,” atzina Lāsma.

Lāsma darbu meklēs pēc pārcelšanās, savukārt vīram jau norit attālinātas darba intervijas. Hohu ģimenes lēmums pārcelties uz Maltu nav saistīts ar finansiālām problēmām vai grūtībām dabūt darbu, bet gan vēlmi pēc garā ierobežojumu posma nodrošināt bērniem interešu izglītības, ceļošanas un kultūras aktivitātes bez kādiem šķēršļiem.

“Ir jau arī iekrājumi, un mēs varētu šeit izdzīvot līdz vasarai. Bet ko mēs bērniem varam šeit dot? Mums ir 12 gadu vecs pusaudzis un 3 gadus vecs bērns, kurš iet bērnudārzā, bet nekad mūžā nav gājis nevienā interešu izglītības pulciņā, jo to nevar darīt. Viņam pēc 3 gadiem jāiet skolā, bet viņš nav pat dejojis tautas dejas. Viņam ir tikai bērnudārzs un mājas, turklāt pirmajā pandēmijas vilnī viņš mums lielākoties dzīvoja mājās.

Ir skumji par tiem bērniem, tāpēc mēs braucam nodrošināt normālu attīstību. Arī 12 gadus vecajam dēlam šeit nav ko iesākt,” skaidroja Lāsma.

Lāsma gan piebilst, ka ģimenei noteikti nav mērķis pārcelties uz Maltu pavisam, bet gan dzīvot tur, līdz Latvijā mazināsies saslimstība ar kovidu, pieaugs vakcinācijas aptvere un tiks atcelti ierobežojumi.

“Mūsu pirmais atskaites punkts ir septiņi mēneši, un tālāk skatīsimies. Mums ir vairāki scenāriji, bet es ceru, ka tas neievilksies uz gadiem. Mēs esam izteikti latvieši un nevaram dzīvot citur. Vai mēs turam uz kādu ļaunu prātu? Jā, varbūt uz tiem aktīvistiem, kas izplata nepatiesas ziņas sociālajos tīklos. Es uzskatu, ka pandēmija turpināsies arī nākošgad, ja mēs šādi turpināsim un iesim pret vakcināciju,” sacīja Lāsma.

Viņa zina stāstīt, ka Maltā pret kovidu vakcinējušies aptuveni 90% iedzīvotāju.