Valsts autoceļu fonds netiks atjaunots; vairāk līdzekļus piešķirs ceļu uzturēšanai

Valsts autoceļu fonds tomēr netiks atjaunots kā speciālais budžets, taču finansējuma pieaugums ceļu uzturēšanai un rekonstrukcijai ir paredzēts, liecina rītdienas, 20.decembra, valdības sēdei pieteiktais protokollēmums.

Satiksmes ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.

Par šo jautājumu valdības sēdē bija plānots lemt jau pagājušajā nedēļā, kad Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredzēja atjaunot Valsts autoceļu fonu kā speciālo budžetu, taču jautājuma izskatīšana tika atlikta, lai to saskaņotu ar Finanšu ministriju.

Rītdienas valdības sēdes protokollēmums vairs neparedz atjaunot Valsts autoceļu fondu kā speciālo budžetu. Tā vietā, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, paredzēts līdz 2017.gada 30.aprīlim valdībā iesniegt grozījumus likumā par autoceļiem, lai no 2020.gada pakāpeniski palielinātu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par vismaz 5% gadā, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug ne mazāk kā par 5%.

Šāds novirzīto līdzekļu pieaugums Valsts autoceļu fondam plānots, līdz tiek sasniegts ikgadējs finansējuma apmērs, kas atbilst ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas, kā arī 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem.

Tāpat likumā paredzēts noteikt, ka no 2018.gada jāpalielina Valsts autoceļu fondam novirzīto finansējumu no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi pārsniedz plānotos. Par bāzes gadu paredzēts pieņemt pēdējo gadu, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi.

Protokollēmums arī paredz Finanšu ministrijai, sagatavojot 2018.gada budžetu, iekļaut normu, ka finanšu ministram pēc Satiksmes ministrijas pamatota pieprasījuma saņemšanas ir tiesības pārdalīt autoceļiem līdzekļus no budžeta programmas ''Apropriācijas rezerve'' ne lielākā apmērā par neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem minētajam mērķim iepriekšējā gada beigās. Šāda norma paredzēta, lai līdzekļus autoceļiem, kas nav izlietoti līdz gada beigām, varētu ''pārnest uz nākamo gadu''.

Tāpat plānots pagarināt valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014. līdz 2020.gadam realizēšanas termiņu līdz 2023.gadam un jautājumu par tās finansēšanu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.

Valdība arī iecerējusi uzdot Satiksmes ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2017. gada 31.augustam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam (piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli), ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.

Savukārt līdz nākamā gada beigām Satiksmes ministrijai paredzēts uzdot iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par valstī esošo ceļu tīkla izvērtējumu, tostarp vērtējot esošā ceļu tīkla efektivitāti.

????3. Nepieciešams noteikt, ka no 2018.gada finanšu ministram pēc Satiksmes ministrijas pamatota pieprasījuma saņemšanas būs tiesības pārdalīt likumā noteikto apropriāciju budžeta resora “74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 01.00.00 “Apropriācijas rezerve” autoceļu uzturēšanas darbiem ne lielākā apjomā par neizlietoto dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem minētajam mērķim iepriekšējā gada beigās.

????4. Nepieciešams izvērtēt iespējamību piesaistīt papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai (piemēram, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli) papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus. Tādējādi tautsaimniecībai samazināsies zaudējumi, un no papildu ieņēmumiem būs iespējams kompensēt aizdevuma apmaksu. Pašlaik katru gadu zaudējumi tautsaimniecībai ir ap 880 miljonu euro, kas tiktu samazināti proporcionāli ieguldītā finansējuma apjomam.

????5. Atbilstoši faktiskajai situācijai nepieciešams Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam realizēšanas termiņu pagarināt līdz 2023.gadam un jautājumu par tās finansēšanu skatīt Ministru kabinetā likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru un kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, ņemot vērā valsts budžeta iespējas.

????6. Nav atbalstāma TEN iekļaušana akcīzes nodoklī par naftas produktiem, jo:

????1) ņemot vērā, ka palielinātos degvielas cena, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, tas varētu veicināt degvielas nelegālo tirgu un apdraudēt kopējos plānotos akcīzes nodokļa ieņēmumus, turklāt valsts budžetā vairs nebūtu ieņēmumu no TEN;

????2) akcīzes nodoklim nebūtu iespējams piemērot pašreizējos TEN atbrīvojumus un atvieglojumus, piemēram, 50% atvieglojums daudzbērnu ģimenēm un atbrīvojumi no TEN invalīdiem un operatīvo dienestu (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, neatliekamā medicīniskā palīdzība, policija) transportlīdzekļiem;

????3) akcīzes nodokļa pieaugums skartu arī citas nozares, piemēram, dzelzceļa transportu, kas patērē apmēram 10% no realizētās dīzeļdegvielas apjoma, kā arī citas nozares - būvniecību, karjeru izstrādi un mežsaimniecību;

????4) akcīzes nodokļa paaugstinājums skars arī komerciālos transporta līdzekļus (kravas automobiļus un autobusus, kas veic, piemēram, preču piegādi un pasažieru pārvadājumus), kuriem ir salīdzinoši lielāks ikgadējais nobraukums, radot izmaksu sadārdzinājumu, kā arī vienlaikus tiktu saglabāts TEN par kravas automobiļiem ar pilnu masu virs 12 tonnām, piekabēm un puspiekabēm, ko paredz Direktīva 1999/62/EK.

????7. VAS “Latvijas Valsts ceļi” un VAS “Autoceļu uzturētājs” nepieciešams aktualizēt attīstības stratēģijas attiecībā uz dividendēs izmaksājamo peļņas daļu. Aktualizētās stratēģijas tiks virzītas saskaņošanai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

????1. Lai ceļiem pieejamo finansējumu izlietotu lietderīgi un apzinātu sabiedrības interesēm būtiskākos maršrutus, līdz 2017.gada beigām ir nepieciešams veikt pašvaldību un komersantu ceļu inventarizāciju, iegūtos rezultātus integrējot kopējā valstī esošo ceļu tīkla lietošanas izvērtējumā.

No valdības sēdes darba kārtības šodien atsaukts Satiksmes ministrijas (SM) jautājums par Valsts Autoceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošanu, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība.

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) pārstāvis Andrejs Vaivars aģentūrai LETA stāstīja, ka jautājums izņemts no valdības sēdes darba kārtības tāpēc, ka attiecīgā iecere nav saskaņota ar Finanšu ministriju un nav sabalansēta ar kopējo budžetu.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nākamgad nauda ceļiem tiks nodrošināta pārsvarā no Eiropas Savienības fondiem.

Uz cik ilgu laiku jautājuma skatīšana valdībā atlikta, Vaivars gan nemācēja teikt.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka SM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par autoceļu finansēšanas modeli un Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014. līdz 2023.gadam, kurā izklāstītas pašreizējās problēmas saistībā ar Latvijas autoceļu kritisko stāvokli un finansējuma trūkumu, kā arī piedāvāti risinājumi, kā situāciju vērst par labu.

Valdības protokollēmuma projekts paredz SM līdz 2017.gada 31.decembrim iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par valstī esošo ceļu tīkla izvērtējumu, tostarp vērtējot esošā ceļu tīkla efektivitāti.

Tāpat protokollēmuma projekts paredz SM sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) sagatavot un līdz 2017.gada 30.aprīlim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektus, kas paredzētu atjaunot Valsta autoceļu fondu kā speciālo budžetu, no 2018.gada pakāpeniski virzoties uz to, lai ieņēmumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem tiktu iekļauti fondā un gadskārtējā valsts budžeta likumā nevarētu noteikt mazāku summu.

Protokollēmuma projekts arī paredz FM sadarbībā ar SM līdz 2017.gada 31.augustam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par iespējamību piesaistīt papildu finansējumu no 2019.gada ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam, izmantojot publiskās un privātās partnerības finansēšanas modeli, aizņēmumu, struktūrfondu pārdali u.c.

Patlaban valsts autoceļu tīkla pilnīgai sakārtošanai nepieciešami 4,5 miljardi eiro. Atbilstoši likumam par autoceļiem Valsts autoceļu fondu jau patlaban veido ieņēmumi no ceļu lietotāju samaksātajiem nodokļiem, taču paredzēta atruna - ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi. SM vēlas, lai vairs gadskārtējā valsts budžeta likumā vairs nevarētu noteikt citādi un finansējums šajā programmā tiktu pakāpeniski palielināts.

Pret to gan iebilst FM, uzsverot, ka, iekļaujot valsts pamatbudžetā speciālos budžetus, valdībai tiek dotas lielākas rīcības iespējas, lemjot par nepieciešamo līdzekļu novirzīšanu valstij nozīmīgu prioritāšu realizācijai. Tāpat, novirzot ieņēmumus vienai konkrētai nozarei, tiek ierobežoti valsts finanšu resursi un tiek apdraudēta iespēja gadskārtējā valsts budžetā un vidējā termiņā valdībai sabalansēt visas valsts attīstībai un drošībai nepieciešamās vajadzības.

SM izvirzījusi mērķi ceļu lietotāju samaksātos nodokļus un nodevas novirzīt ceļiem, pakāpeniski palielinot kopējo valsts budžeta finansējumu valsts autoceļiem līdz 440 miljoniem eiro, novirzot valsts budžeta finansējumu ceļu ikdienas uzturēšanai un administrēšanai 80 miljonu eiro apmērā, kā arī novirzot autoceļu lietošanas nodevu valsts galveno autoceļu atjaunošanas finansēšanai un novirzot akcīzes nodokļa par naftas produktiem un transporta ekspluatācijas nodokļa ieņēmumus valsts un pašvaldību ceļu būvniecībai un atjaunošanai.

Patlaban ceļu lietotāju samaksātie nodokļi pārsniedz 500 miljonus eiro gadā (2017.gadā un 2018.gadā varētu pārsniegt 600 miljonus eiro), taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu tiek piešķirts vai to plānots piešķirt 190 līdz 208 miljonu eiro apmērā jeb vidēji 35% no tiem valsts budžeta ieņēmumiem, kurus samaksā ceļu lietotāji.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Saeima 2013.gadā nolēma likvidēt lielāko daļu speciālu budžetu, no 2014.gada attiecīgos līdzekļus iekļaujot valsts pamatbudžetā. FM tolaik pamatoja, ka, atsakoties no speciālajiem budžetiem, valdībai būs lielākas rīcības iespējas, lemjot par valsts kopējām prioritātēm, tiks nodrošināta iespēja lemt par ministrijas izdevumu atbilstību, kā arī būs detalizētāka valsts budžeta līdzekļu uzskaite un izlietojuma caurspīdīgums.

Tāpat FM skaidroja, ka, atsakoties no speciālajiem budžetiem, tiks ieviestas starptautisko finanšu institūciju - Pasaules Bankas un Starptautiskā valūtas fonda - rekomendācijas.