Sproģe precizējusi savu valsts amatpersonas deklarāciju

Valsts ieņēmumu dienests (VID) otrdien, 18.oktobrī, ir saņēmis Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieces Ritas Sproģes (LZP) iesniegumu par datu precizēšanu valsts amatpersonas deklarācijā, aģentūrai LETA sacīja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Patlaban tiek veikta saņemtās informācijas pārbaude un plašāku informāciju par pārbaudi sniegt nav iespējams, norāda VID.

Vienlaikus VID norādīja, ka par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas kārtības neievērošanu (par darījumiem, par ienākumiem, par ieņemamajiem amatiem, par parādsaistībām, par piederošām kapitāla daļām u.c. informāciju) ir paredzēta atbildība pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27.panta. Šis pants paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

VID arī skaidroja, ka amatpersonas deklarācija tomēr ir informatīva, nevis nodokļu deklarācija, līdz ar to tā jāvērtē kā informatīva deklarācija. Amatpersonas deklarācija dod priekšstatu par amatpersonas mantisko stāvokli, kādu to norādījusi pati amatpersona, un amatpersonai ir jāsniedz patiesa un pilnīga informācija par sevi. Amatpersonas deklarācija tiek aizpildīta ar mērķi veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

VID padziļinātas pārbaudes procedūras tiek veiktas tad, ja ir saņemts juridiskas vai fiziskas personas iesniegums vai sūdzība par publiskas personas institūcijas valsts amatpersonas iespējami nepatiesi norādītām ziņām valsts amatpersonas deklarācijā, ja ir saņemta Korupcijas novēršanas un apkarošanas vēstule ar lūgumu pārbaudīt publiskas personas institūcijas valsts amatpersonu, ja ir saņemta publiskas personas institūcijas darbinieka valsts amatpersonas deklarācija, taču darbinieks nav iekļauts publiskas personas institūcijas valsts amatpersonu sarakstā.

Saņemot citu personu iesniegumu par iespējami nepatiesi norādītām ziņām valsts amatpersonas deklarācijā, VID veic valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudes. Informācija valsts amatpersonas deklarācijā tiek salīdzināta ar informāciju no citām VID informācijas sistēmām, piemēram, ar informāciju no iedzīvotāju ienākuma nodokļu deklarācijām, mantiskā stāvokļa deklarācijām u.c. avotiem.

"Jebkura valsts amatpersona vienlaikus ir arī fiziska persona - nodokļu maksātājs -, līdz ar to ir iespējams veikt fizisko personu nodokļu administrēšanas un kontroles pasākumus, izmantojot arī valsts amatpersonu deklarācijās norādīto informāciju - proti, iekļaujot to fizisko personu riska analīzes sistēmā RASA un analizējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo personu," skaidroja VID.

Tas, ka VID sistēmas ir pietiekami jaudīgas, lai veiktu šādu pārbaudi, nenozīmē, ka VID drīkst šādi pārbaudīt pilnīgi visus 57 671 Latvijas amatpersonu, uzsvēra VID.

"Lai apšaubītu amatpersonas godīgumu, jābūt dibinātam iemeslam, nav korekti piedēvēt krāpniecisku rīcību cilvēka darbībām tikai tādēļ, ka viņš ir amatpersona. Padziļinātu amatpersonas pārbaudi drīkst veikt, ja izpildās kāds no iepriekš minētajiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tas ir atļauts," skaidroja VID.

Ja, veicot padziļinātu pārbaudi, atklājas iespējamie nodokļu nenomaksas riski, tiek lemts par atbilstošākajiem personai veicamajiem preventīvajiem un/vai kontroles pasākumiem.

VID jau iepriekš informēja, ka valsts amatpersonai ir jābūt atbildīgai par datiem, kurus tā norāda mantiskajā deklarācijā.

Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir noteikts, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēma nodrošina, ka deklarācijas aizpildītājam ir pieejama valsts informācijas sistēmās esošā konkrētās deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā informācija. Valsts amatpersona pārbauda un, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju, skaidroja VID.

"Valsts amatpersona pirms deklarācijas iesniegšanas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā apliecina, ka deklarācijā norādītās ziņas ir pilnīgas un patiesas. Šis "ķeksītis", iesniedzot deklarāciju, nav formalitāte, tā amatpersona uzņemas atbildību par to, ka sniegtās ziņas ir patiesas," skaidro VID.

VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā Sproģe valsts amatpersonas kārtējo gada deklarāciju par 2015.gadu kā pirmreizējo dokumentu iesniedza 2016.gada 31.martā. VID Publiskojamo datu bāzē deklarācijas publiskojamā daļa publiskota 2016.gada 1.aprīlī.

VID informē, ka deklarācijā Sproģe ir uzrādījusi parādsaistības 683 013,17 eiro apmērā. Savukārt 2016.gada 15.aprīlī Sproģe ir iesniegusi precizējumu savai deklarācijai, kurā precizē informāciju par nekustamajiem īpašumiem un darījumiem, bet parādsaistības ir atstātas bez izmaiņām.

LETA jau ziņoja, ka Sproģe skaidro, ka viņas valsts amatpersonas gada deklarācijā VID nav pamanījis kļūdu par parādsaistībām 600 000 eiro apmērā.

Sproģe sacīja, ka tikai no žurnālistiem ir uzzinājusi, ka viņas pērnā gada valsts amatpersonas deklarācijā ir minētas parādsaistības 683 013 eiro apmērā. "Es vispār nezināju, ka šāda summa manā deklarācijā ir minēta. Tur ciparu kombinācija ir jāvada elektroniski, un, ja ievadot ciparus, kāds ir lieks, tad summa aprēķinās automātiski. Tā summa, kas tur ir, - ir tikai tehniska kļūda," pauda Sproģe.

Viņa arī pastāstīja, ka 14.oktobrī dodas uz banku un VID, lai šos labojumus veiktu. Jautāta, cik lielas ir viņas reālās parādsaistības, Sproģe pastāstīja, ka bankas izziņā 18.jūlijā parāds ir 67 414 eiro.