Pateicoties opozīcijā esošās Saskaņas un No sirds Latvijai deputātiem, kas diametrāli mainīja savu viedokli, Vienotības iecere teju jebkuram dāvāt iespēju savā pasē ierakstīt tautību latvietis cietusi neveiksmi. Trešajā lasījumā šo priekšlikums no likumprojekta parlaments svītroja.
Šādas izmaiņas likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ierosināja Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins un Lolita Čigāne. Saskaņā ar abu politiķu ieceri juridiski par latvieti varēs kļūt persona, kura ir Latvijas pilsonis un kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, kā arī «apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai».
Interesanti, ka likumā nostiprinātie kritēriji paredz arī grūti izmērāmo piederību latviešu kultūrai. Tiesa gan, A. Judins pieļauj, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā šo klauzulu varētu svītrot. Likumprojektu Saeimā apstiprināja trešajā lasījumā.
26. maijā, kad Saeima šo likumprojektu skatīja otrajā lasījumā, Vienotības deputātu priekšlikumu atbalstīja 41 deputāts. Tajā skaitā arī Saskaņas un No sirds Latvijai pārstāvji.
Savukārt ceturtdien, izskatot Zaļo un zemnieku savienības deputāta Ingmāra Līdakas, kas līdz ar visu ZZS frakciju pavasarī šo priekšlikumu neatbalstīja, atkārtotu ierosinājumu to svītrot, gan Saskaņa, gan No sirds Latvijai savu viedokli bija mainījuši. Par tā saglabāšanu balsoja vien Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības vairākums.
Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, jautāts, kādēļ tās pārstāvji mainīja viedokli, precīzu atbildi nespēja sniegt - lāgā neatceroties. Taču viens no iemesliem, kādēļ iepriekš balsots par, varējis būt šāds: «Lai neiesaistītos nacionāli noskaņoto un Vienotības strīdā.» Saskaņa uzskatot, ka šādiem niekiem nevajag tērēt Saeimas laiku, bet lielākas pūles būtu jāveltī, lai palielinātu pilsoņu skaitu. Turklāt aizdomīga kļuvusi arī J. Judina motivācija, virzot šādu priekšlikumu. V. Agešinam šķiet, ka tā kaut kādu iemeslu dēļ esot savtīga.
Debates, kurās deputāti pamatoja savu pozīciju, Saeimas sarunu cienītājiem vilties nelika. I. Līdaka skaidroja, ka viņam nebūtu žēl, ja kāds deputāts pasē varētu ierakstīt, ka viņš ir latvietis, taču rūpēs par Pilsonības un migrācijas lietu departamenta darbiniekiem viņš tomēr A. Judina priekšlikumu vēlas strīpot.
«Nav jau man patiesībā nemaz žēl, ka, teiksim, Judina kunga pasē ierakstītu, teiksim, latvietis. Man patiešām nav žēl, bet man ir ļoti žēl Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ierēdņu, kuriem būs tagad jāpārbauda - ir vai nav atbilstošs šī ieraksta latvietis pretendents, piederīgs latviešu kultūrai,» skaidroja politiķis.
Oponējot A. Judinam, pie latviskās morāles apelēja Nacionālās apvienības deputāte Inguna Rībena. «Es varu tikai pabrīnīties par ambīcijām revidēt tos latviešu tautas etniskās pašapziņas un morāles pamatprincipus, pie kuriem tā ir turējusies visu savu pastāvēšanas laiku. Šie principi ir izturējuši septiņus grūtus politiskas nebrīves gadsimtus un 50 smagus okupācijas gadus. (..) Un kā gan šo piederību varētu diagnosticēt? Ar mērītāju uz rokas, vai skrien skudriņas pār kauliem, dziedot Saule, Pērkons, Daugava? Absurds!» pauda politiķe.
Identisku priekšlikumu Saeima neapstiprināja arī 2013. gadā. Tolaik likumprojekta pretinieki norādīja, ka nacionālā jeb etniskā identitāte ir viens no būtiskākajiem personas identitātes elementiem. Taču vairāki Vienotības un Reformu partijas deputāti norādīja, ka personas nacionālās jeb etniskās piederības noteikšana, ņemot vērā tikai tās priekšteču identitātes, ir novecojusi.