Saeimas Nodarbinātības apakškomisija aicinās Ekonomikas ministriju, Labklājības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sniegt konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai nodarbinātības jomā Latgalē.
Apakškomisija uzrunās arī Latgales plānošanas reģionu. Deputāti plāno pie šī jautājuma atgriezties pēc mēneša.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Inese Kalvāne šodien apakškomisijas deputātus informēja, ka, pēc operatīvajiem datiem, augusta beigās valstī ir 75 829 reģistrēto bezdarbnieku, no kuriem 29,6% ir Latgalē. Bezdarba līmenis valstī ir 8,1%, bet Latgalē - 17,5%. No Latgales reģiona 19 novadiem un divām pilsētām labāka darba tirgus situācija vērojama Ilūkstes un Vārkavas novados, kā arī Daugavpilī. Savukārt reģiona augstākais bezdarbs ir Viļānu, Zilupes un Kārsavas novados.
Runājot par pieejamām darba vietām, NVA direktore pauda, ka Latgalē biežāk reģistrētās vakances ir palīgstrādnieks, šuvējs, krāvējs, malējs, lentzāģa operators un ceha strādnieks. Latgalē biežāk nekā citur Latvijā ir terminēti darba piedāvājumi - 17% vakanču ir darbs uz noteiktu laiku, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā vidēji valstī, skaidroja Kalvāne.
Viņa arī norādīja, ka tikai 25% no Latgalē reģistrētajiem bezdarbniekiem saņem pabalstu, kas ir zemākais rādītājs Latvijā. Tas esot skaidrojams arī ar lielu ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaru šajā reģionā.
Apakškomisijas deputāte Aija Barča (ZZS) vērsa uzmanību uz vakanču skaitu Daugavpils reģionālajā slimnīcā - 81 brīva vieta jūlija beigās. Savukārt Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā septiņu mēnešu periodā bija 45 vakances. Barča pauda, ka šī ir "traģiska situācija".
Parlamentārietis Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) vaicāja par soļiem, kas varētu tikt sperti, lai sasniegtu mērķi - tuvināt Latgales situāciju vispārējai Latvijas situācijai šajā jomā. Deputāti arī vienojās vērsties atbildīgajās ministrijās, lai atgrieztos pie diskusijas ar konkrētiem priekšlikumiem situācijas uzlabošanai reģionā.