Rinkēvičs: Dialogs par AES drošības jautājumiem turpināsies

© f64/ Vladislavs Proškins

Dialogs saistībā ar Baltkrievijas pierobežā būvējamās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) drošības jautājumiem turpināsies, šodien pēc tikšanās ar Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem apliecināja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

Viņš atgādināja, ka ar Baltkrievijas pusi šis jautājums ir pārrunāts, kā arī ir notikusi saruna ar Starptautiskās atomenerģijas aģentūras vadību, un ir vispārēja vēlme, lai šis projekts tiktu īstenots saskaņā ar starptautiskajiem drošības standartiem. Arī ar Baltkrieviju ir bijusi vienošanās turpināt diskusijas. "Darbs un dialogs noteikti turpināsies," apgalvoja Rinkēvičs.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs uzsvēra, ka Astravjecas AES nav tikai Lietuvas, bet gan visa reģiona jautājums un starptautisko drošības standartu pārkāpšana negatīvi ietekmētu ne tikai tuvākās valstis, bet arī pašu Baltkrieviju. "Mēs paļaujamies uz solidaritāti un izpratni no citām valstīm šajā reģionā. Un arī Baltkrievijai ir nopietnāk jāizturas pret šo jautājumu un jāmaina sava attieksme," pauda Linkevičs, piebilstot, ka pret drošības jautājumiem nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs tikai aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā tiks veikta izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.

AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" meitassabiedrība "Atomstrojeksport".

Jau ziņots, ka jūlijā topošās spēkstacijas būvlaukumā pārvietošanas laikā nogāzās AES reaktora korpuss. Tas ir līdz šim nopietnākais incidents AES būvniecībā.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais