Pabriks: Eiropas robežu un krasta apsardze nebūs drauds valstu suverenitātei

© f64.lv

11.aprīlī, Strasbūrā, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) sēdē EP deputāts Artis Pabriks prezentēja savu sagatavoto ziņojumu par Eiropas robežu un krasta apsardzības aģentūras izveidošanu. Viņš uzsvēra, ka tās izveidošana nav jāuztver kā drauds valstu suverenitātei, bet gan kā līdzeklis Eiropas Savienības (ES) un katras tās dalībvalsts stiprināšanai un drošības nodrošināšanai tajās.

Viņaprāt, ES nepieciešama integrēta robežu pārraudzība un iespējami ātra Eiropas robežu un krasta apsardzes izveide. "Migrācijas krīzes plašais mērogs ir radījis šaubas Eiropas pilsoņos, vai ES ir gatava sniegt pienācīgu atbildi uz šādiem izaicinājumiem, tādēļ nedrīkstam kavēties. Eiropas pilsoņiem nepieciešama lielāka drošības sajūta. Mums, politiķiem, jāparāda, ka ES var pieņemt lēmumus un būt efektīva," savā runā uzsvēra A.Pabriks.

Tāpat viņš atgādināja, ka Šengenas zonas izveide ir viens no Eiropas projekta lielākajiem ieguvumiem, taču iepriekš neparedzētā migrācijas krīze, ar kuru šodien sastopamies, ir radījusi daudz jautājumu par Šengenas tālāko pastāvēšanu.

"Labi apsargātas ES robežas ir priekšnoteikums augsta līmeņa drošības nodrošināšanai, kā arī brīvas pilsoņu kustības un vaļēju iekšējo robežu saglabāšanai. Ķēde ir tik droša, cik drošs ir tās vājākais posms. Tas pats var tikt attiecināts uz ES dalībvalstīm un ES ārējo robežu apsargāšanu, kas ir dalīta atbildība," uzskata A.Pabriks.

Viņš uzsvēra, ka, sagatavojot ziņojuma projektu, ir mēģināts padarīt topošās aģentūras darbu efektīvāku, lai tā spētu īstenot izvirzītos uzdevumus, tāpat ir pievērsta uzmanība, lai ziņojumā izteiktie priekšlikumi neietekmētu aģentūras izveidošanas laiku, jo ES nepieciešama efektīva robežkontrole cik ātri vien iespējams.

Sēdes laikā tika uzklausīti arī Eiropas Savienības Nīderlandes prezidentūras, Eiropas Komisijas, Frontex un Eiropas datu aizsardzības uzraudzības aģentūras viedokļi.

Kā iepriekš ziņots, A.Pabriks ir apstiprināts par EP galveno ziņotāju Eiropas Komisijas priekšlikumam par Eiropas robežu un krasta apsardzības aģentūras izveidi. Ziņojums par Eiropas robežu un krasta apsardzību ir viens no būtiskākajiem likumprojektiem, kas tiks sagatavots LIBE komitejā šī parlamenta sasaukuma laikā.

Eiropas Komisijas priekšlikums paredz izveidot Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru uz esošās robežu aģentūras Frontex bāzes un vienlaikus radīt integrētu ES ārējo robežu apsargāšanas mehānismu, par kuru atbildīgas būtu visas ES dalībvalstis. Tas ir viens no Eiropas Komisijas ierosinātajiem soļiem, lai risinātu Eiropas migrācijas krīzi un pasargātu Šengenas brīvo robežu zonu, stiprinot un labāk kontrolējot ES ārējās robežas. Plānots, ka balsojums par šo Komisijas priekšlikumu LIBE komitejā notiks maija beigās, bet, pēc vienošanās panākšanas ar Nīderlandes prezidentūru, balsojums Eiropas Parlamentā varētu notikt jau jūnijā vai jūlijā.

Lai Eiropas Komisijas priekšlikums tiktu īstenots, tam ir jāiegūst arī EP akcepts. Galvenā ziņotāja uzdevums ir analizēt tiesību aktu, konsultēties ar konkrētās jomas speciālistiem un citiem EP deputātiem, ieteikt politisko līniju, kādu būtu nepieciešams ieturēt un to prezentēt citiem deputātiem, pirms par to tiek balsots EP plenārsēdē.

Atgādinām, ka paralēli šim uzdevumam A.Pabriks ir arī Eiropas Parlamenta galvenais ziņotājs ES un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumam (CETA).

Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais