Latvijas Republikas Saeima iestājas par Nadju Savčenko

© SCANPIX

Latvijas Republikas Saeima pirms dažām minūtēm ārkārtas sēdē apstiprināja Ārlietu komisijas paziņojumu par Ukrainas parlamenta deputāti un Gaisa spēku piloti Nadju Savčenko, kurā izteikts nosodījums politiķes notiesāšanai Krievijā. Lai gan Saeimas debatēs vairāki politiķi atzina, ka paziņojums ir simbolisks un pats par sevi nenodrošinās N. Savčenko atbrīvošanu, tomēr Latvijas likumdevēji uzskatīja, ka ir principiāli svarīgi paust oficiālu nostāju šajā jautājumā.

Paziņojuma pausta nostāja, ka "Krievija, veicot Savčenko nolaupīšanu un nelikumīgu pārvietošanu pār Ukrainas robežām, kā arī īstenojot ilgstošu prettiesisku aizturēšanu, ir pārkāpusi starptautiskās saistības".


Paziņojumā arī tiek paustas bažas par N. Savčenko slikto veselības stāvokli un Krievija aicināta saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām un Minskas vienošanos, kas paredz visu politisko ķīlnieku un nelegāli apcietināto personu atbrīvošanu, balstoties uz humāniem apsvērumiem, nekavējoties atbrīvot N. Savčenko.


Kā zināms, tad 2014. gada februārī Krievija okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Krievijas tiesa 22. martā atzina N. Savčenko par vainīgu divu Krievijas valsts televīzijas žurnālistu nāvē apšaudē Ukrainas austrumos un piesprieda viņai reālu brīvības atņemšanu uz 22 gadiem vispārējā režīma kolonijā.
Saeimas debatēs apvienības "Saskaņa" pārstāvis Sergejs Potapkins uzsvēra, ka politiskā organizācija neatbalsta Saeimas paziņojumu. Deputāts norādīja, ka Latvijai: “nevajag iejaukties citas valsts tiesu varā.” Tikmēr Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols parlamenta debatēs uzsvēra, ka N. Savčenko prāva ir politparaugprāva, bet tiesas verdikts ir rakstīts ar Kremļa roku. Arī partijas Vienotība pārstāve Lolita Čigāne no Saeimas tribīnes pauda, ka šī ir bijusi paraugprāva sliktākajās Krievijas totalitārisma tradīcijās.

Politika

“Neaizrijies! Neapvemies!” – šie spožie vārdi, kurus premjere Evika Siliņa Saeimas zālē veltīja deputātam Edvardam Smiltēnam, viņai vilksies pakaļ kā dubļains striķa gabals. Bet varēja notikt arī citādi, ja vien iedomātās debesīs dzīvojošā premjere būtu vismaz nojautusi, ka pēc tādas neglītas izgāšanās vajag atvainoties. Tas būtu pašsaprotami. Aptaujāju, ko par to domā valsts augstās amatpersonas un politologs.

Svarīgākais