Cepurītis: Krievija savu deklarēto mērķi Sīrijā nav izpildījusi

Ņemot vērā to, ka Krievijas karaspēks Sīrijā ieradās, lai iznīcinātu teroristisko organizāciju "Islāma valsts", bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien devis rīkojumu savam aizsardzības ministram sākt lielākās daļas Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu, nākas secināt, ka valsts savu deklarēto mērķi tā arī nav izpildījusi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Māris Cepurītis.

Runājot par gaidāmo Krievijas karaspēka atvilkšanu no Sīrijas, pētnieks norādīja, ka vakar prezidenta tikšanās laikā ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu "Islāma valsts" iznīcināšana pieminēta vien garāmejot, kaut arī ir skaidrs, ka teroristiskā organizācija joprojām nav uzvarēta.

"Tas lielais pamats Krievijas iesaistei, kas tika minēts, tā arī nemaz nav izpildīts. Tas pierāda, ka Krievijas mērķi bija pavisam citi - stiprināt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, kas savā ziņā pat ir izdevies," viņš sacīja.

Pētnieks arī norādīja, ka pagājušā gada vasarā Asada pozīcijas bija ļoti vājas un pavīdēja runas par viņa vadītā režīma drīzu sabrukšanu, taču tagad valdība atjaunojusi kontroli pār vairākām svarīgām valsts teritorijām un nostiprinātās pozīcijas tagad ir jau daudz nozīmīgākas.

Viņš arī sacīja, ka tā sauktajam Rietumu kontekstam lēmumā par karaspēka atvilkšanu no Sīrijas bija liela loma, jo tas savā ziņā ir saistīts arī ar mēģinājumiem atgriezt Krieviju starptautiskajā apritē un izraut to no izolācijas. Tāpat tika likts uzsvars, ka Krievijai tagad jāpievērš daudz lielāka uzmanība Sīrijas miera sarunu procesam, kas pierāda, ka Krievija sākusi pārorientēties no militāras pieejas uz diplomātisku pieeju.

Kā vēl vienu iemeslu šādam Krievijas solim pētnieks minēja finansiālo aspektu, jo operācija Sīrijā Krievijai izmaksājot no trīs līdz septiņiem miljoniem ASV dolāru dienā, tomēr tā joprojām saglabājusies relatīvi lēta, ņemot vērā to, ka operācijās tikusi izmantota munīcija, kas ražota laika posmā no 1970.-1980.gadam. Šādā veidā Krievija likvidējusi uzkrājumus, taču operācija "tāpat sita pa kabatu", jo ir skaidrs, ka valsts nespēj uzturēt tik ilgu operāciju.

"Jāatceras, ka karaspēka atvilkšana nenotiek uzreiz. Tas var aizņemt līdz pat pieciem mēnešiem. Tāpat Krievijas rīcībā paliek esošās bāzes, un nav zināmi Krievijas karaspēka kontingenta apmēri pirms pašas operācijas sākuma, līdz ar to nav arī zināms, cik liels karaspēka apjoms tur vēl paliks," viņš sacīja, piebilstot, ka vienmēr pastāv iespējamība, ka Sīrijā paliks vērā ņemams kontingents ar spēcīgu pretgaisa sistēmas klātbūtni.

Taujāts par turpmāko cīņu pret "Islāma valsti", Cepurītis atzina, ka Krievijas aktivitātes zināmu ieguldījumu nodrošināja, tostarp atsevišķos Sīrijas apgabalos teroristiskās organizācijas klātbūtne tika ievērojami samazināta. Tomēr tikai ar militārajiem uzlidojumiem nav iespējams cīnīties ar teroristiem, ko pierādot arī ASV pieredze Afganistānā.

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien devis rīkojumu savam aizsardzības ministram sākt lielākās daļas Sīrijā izvietotā Krievijas armijas kontingenta atvilkšanu.

"Aizsardzības ministrijai un Bruņotajiem spēkiem izvirzītais uzdevums ir pilnībā izpildīts," Putins sacījis aizsardzības ministram Sergejam Šoigu. "Tāpēc es esmu aizsardzības ministram licis sākt mūsu karaspēka lielākās daļas atvilkšanu no Sīrijas Arābu Republikas," Putina teikto citē ziņu aģentūra TASS.

Krievijas armijas kontingenta izvešana tiks sākta otrdien. Putins paudis cerību, ka Krievijas karaspēka atvilkšana būs stimuls Sīrijas konflikta atrisinājumam. Krievijas prezidents par šo jautājumu runājis ar Sīrijas prezidentu Bašaru al Asadu, teikts Kremļa paziņojumā.

"Līderi atzina, ka Krievijas gaisa spēku īstenotie pasākumi ļāvuši radikāli mainīt situāciju cīņā pret terorismu, dezorganizēt kaujinieku infrastruktūru un nodarīt viņiem būtiskus zaudējumus," norādīja Kremlis.

"'Ņemot to vērā, Krievijas prezidents apliecināja, ka galvenais uzdevums, kas Krievijas bruņotajiem spēkiem ticis izvirzīts Sīrijā, ir sasniegts. Tika panākta vienošanās atvilkt lielāko Krievijas gaisa spēku kontingenta daļu," teikts paziņojumā.

Tomēr līderi arī vienojušies, ka Maskava Sīrijā paturēs gaisa spēku objektu, lai palīdzētu uzraudzīt pamiera progresu.

Krievijas bruņotie spēki Sīrijas pilsoņkarā Asada pusē iesaistījās septembrī.

Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 270 000 cilvēku.

Sīrijā 27.februārī stājās spēkā pamiers, tomēr tas neattiecas uz grupējumiem, kurus ANO atzinusi pat teroristu organizācijām, tādiem kā "Islāma valsts" un "Al Nusra".