Dana Reizniece-Ozola: Vienošanās ar uzņēmējiem jāpilda!

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola līdz šim kritizējusi vienu otru Finanšu ministrijas lēmumu, nu pati, visticamāk, partijas kolēģa Māra Kučinska valdībā kļūs par finanšu ministri. Vai viņai izdosies citādi paraudzīties uz nodokļu sistēmu un nepārbīdīt tos kā domino kauliņus, lai saliktu kārtējo budžetu, – Neatkarīgās ekspresintervijā ar ministri.

– Pirms vēlēšanām profilējāties kā potenciālā izglītības un zinātnes ministre, kļuvāt par ekonomikas ministri, tagad, visticamāk, būsiet finanšu ministre. Esat plaša profila speciāliste – vai arī ministram nav nepieciešamas specifiskas zināšanas? Vai arī Latvijas politikā vispār ir maz cilvēku, kas var vadīt ministrijas?

– Ekonomikas ministres amatā esmu ieguvusi atbilstošu pieredzi, lai turpinātu arī kā finanšu ministre. Piekritu Māra Kučinska piedāvājumam ieņemt šo amatu arī tāpēc, ka Finanšu ministrijas (FM) kompetencē ir būtiski nodokļu politikas, Eiropas fondu, ēnu ekonomikas apkarošanas instrumenti, kas svarīgi tautsaimniecības attīstīšanā, par ko biju atbildīga ekonomikas ministres amatā.

– Jūs pieļāvāt, ka varētu veikt izmaiņas solidaritātes nodoklī «pēc kāda laika». Pēc kāda?

– Vispirms šā gada laikā jāveic nodokļu sistēmas audits, piesaistot Pasaules bankas (PB) ekspertus. Nodokļu sistēmu plānots analizēt no vairākiem aspektiem – dažādu nodokļu sloga samērīguma, tautsaimniecības attīstības veicināšanas, nevienlīdzības mazināšanas. Nodokļu progresivitāte noteikti būs, kas bija arī solidaritātes nodokļa mērķis, bet tika piedāvāts kā ātrais risinājums, par ko uzņēmēji gatavi pat tiesāties. Domāju, jau pēc pusgada varēs redzēt, vai šis risinājums ir sevi attaisnojis, un tad, kopā ar audita rezultātiem, lemsim par tālākajām darbībām.

– Ja, piemēram, pēc pusgada redzēsiet, ka solidaritātes nodoklis nav attaisnojies, tik un tā gaidīsiet nākamā gada budžetu, lai to atceltu vai veiktu izmaiņas?

– Viena no sliktākajām lietām, kas ar nodokļu politiku var būt, ir pārāk bieža spēles noteikumu maiņa. Svarīgi, lai šā gada laikā, līdz ar nākamā gada budžetu, mēs izstrādātu vismaz vidējā termiņa jeb dažu gadu nodokļu politikas plānu, lai uzņēmēji zina, ar ko rēķināties.

– PB izstrādās nodokļu politiku, bet līdz šim jau ir bijuši dažādi pētījumi, atzinumi par veselīgu nodokļu politiku, bet politiskās gribas vai kā cita trūkuma dēļ tie nav ieviesti. Ja piedāvās sakarīgu plānu, jūs tādu arī varētu ieviest vai atkal – primārais būs skatīties, kā saķīlēt tuvākā gada budžetu?

– PB var piedāvāt, norādīt uz problēmām, risinājumiem, dot ievirzi, alternatīvas, bet mums pašiem būs jāpieņem politisks lēmums, tāpēc laikus jāsāk diskutēt par viņu priekšlikumiem. Tie virzieni mums jau daudz maz ir skaidri – jāmazina nevienlīdzība, sākot ar mazākturīgo iedzīvotāju ieņēmumu palielināšanu, darbaspēka nodokļi, kas mums ir salīdzinoši augsti un negatīvi ietekmē konkurētspēju – to redzu kā ekonomikas ministre, cīnoties par jauniem investoriem.

– Šā gada budžetu jau dēvēja par nevienlīdzības mazināšanas budžetu. Aplami risinājumi?

– Negribu kritizēt visu, ko FM darījusi. Augstu vērtēju tās darbu, ņemot vērā, ka vēlu tika sākta budžeta veidošana, viņi strādāja saspringtā režīmā un daudz paveica, salāgojot visas vēlmes, kas vienmēr ir lielākas nekā budžeta iespējas, nereti arī pretrunīgas. Jā, progresivitātes risinājums solidaritātes nodokļa veidā bija sasteigts un ne līdz galam izstrādāts. Man bija iebildumi arī pret diferencēto neapliekamo minimumu, jo īpaši par deklarāciju iesniegšanu, lai saņemtu atmaksu.

– Daudz apstrīdēts un arī aizstāvēts ir mikrouzņēmuma nodoklis. Tam vajadzīga revīzija?

– Jā. Manuprāt, viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem šā gada laikā ir Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar FM izstrādāt iesācēju – uzņēmumu likumu, paredzot īpašu atbalsta režīmu iesācējiem. Vai tas būs esošā mikrouzņēmuma nodokļa precizējums vai cita sistēma, vēl ir atvērts jautājums.

– Un tas neattiektos uz maziem uzņēmumiem, kas jau ilgāku laiku strādā?

– Doma ir, ka īpašs atbalsta mehānisms ir vajadzīgs iesācējiem pirmo gadu darbības laikā, kam ir izaugsmes potenciāls, savukārt mikrouzņēmuma nodokļa režīms varētu tikt saglabāts šaurākai uzņēmumu grupai, uzņēmumiem, kam bez šā mehānisma izaugsmes potenciāls ir ierobežots, piemēram, amatniekiem, dzīvesveida uzņēmumiem.

– Notiek pamatīga šūmēšanās ap nekustamā īpašuma nodokļa diferenciāciju Rīgā atkarībā no tā, vai cilvēks deklarēts īpašumā vai ne. Cik tiesisks, mērķim atbilstošs ir krasais nodokļa paaugstinājums?

– Mums joprojām ir augsti darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar citām valstīm, ar kurām konkurējam, savukārt nekustamā īpašuma nodokļi ir zemāki. Svarīgi sagaidīt audita rezultātus ar kopējo nodokļu politikas ainu un tad pieņemt lēmumus, jo svarīgi ir gan stabili budžeta ienākumi, gan sociāli taisnīga un uzņēmējiem izdevīga nodokļu politika. Būtiska ir arī ēnu ekonomikas apkarošana, tajā pašā laikā rūpīgi jāizvērtē, ko no visiem pasākumiem ir vērts īstenot un ko ne, lai netērētu cilvēku un finanšu resursus, lai no tiem būtu vairāk ieguvuma nekā tēriņu. Piemēram, jauns aprīkojums maksājumu terminālos, ķerot dažus negodīgos uzņēmējus, rada pārāk lielu slogu pārējiem uzņēmējiem, tautsaimniecībai.

– Kāpēc līdz šim netika mazināti darbaspēka nodokļi?

– Nav veikta vispārīga mūsu nodokļu sistēmas samērīguma analīze. Un, ja ir pieņemtas kādas vienošanās ar uzņēmēju organizācijām, no tām nevajadzētu atkāpties – tā ir kļūda. Nereti, kad nepieciešams aizlāpīt budžeta caurumu, tas darīts ar jauna nodokļa ieviešanu, izolēti, neskatoties, kā tas ietekmēs kopējo sistēmu.

– Un kāpēc kapitālam neuzlika nodokli jau šogad? Viens ir tas, ko jūs varat skaisti, teorētiski teikt, bet politiskā griba ir citādāka!

– Tāpēc, ka darbu pie nākamā gada budžeta sāka samērā vēlu. Nākamā gada budžeta veidošana būs jāsāk jau faktiski tagad.

– Vai atbalstāt jauna veselības apdrošināšanas nodokļa ieviešanu?

– Veselības ministrijai kopīgi ar FM jāizstrādā veselības finansēšanas modelis – tas ir viens no svarīgākajiem valdības uzdevumiem valdības deklarācijā.

– Jums nav bažu, ka kaut kas svarīgs no EM iesāktā ar ministra nomaiņu netiks turpināts?

– Mēģinu vēl izdarīt svarīgos uzdevumus, piemēram, valdībā aizvirzījām enerģētikas pamatnostādnes līdz 2020. gadam, kur izdarīts liels darbs. Viens no svarīgākajiem darbiem ir gāzes tirgus atvēršanas likums, ar ko Saeimā neiet tik ātri, kā gribētos – tiek vilcināts laiks, gaidot ministra maiņu un cerot, ka varbūt varēs ieslēgt atpakaļgaitu.