Ukrainas veselības ministrija paziņojusi, ka pretterorisma operācijās, kas no aprīļa notiek valsts austrumdaļā bojāgājuši 478 civiliedzīvotāji, no tiem 30 sievietes un 7 bērni, vēsta UNIAN.
Ukrainas veselības ministra vietnieks Vasilijs Lazorišinecs 10. jūlijā notikušajā preses konferencē norādīja, ka civiliedzīvotāju zaudējumi ir lielāki nekā armijas un separātistu vidū.
" Bez jau minētajiem bojāgājušiem 478 civiliedzīvotājiem, 1392 cilvēki ir ievainoti, to skaitā 108 sievietes un 14 bērni, slimnīcās pašlaik ārstējas 279 cietušie," uzsvēra Lazorišinecs.
Veselības ministrijai nav piemērotas tehnikas, kas aizsargātu mediķus un ievainotos no separātistu apšaudes.
"Separātisti, kā ierauga transportu ar sarkano krustu, tā sāk apšaudi, zinot, ka šajos transporta līdzekļos atrodas cilvēki bez ieročiem. Uzbrukumu laikā dzīvību zaudējis viens ārsts, trīs guvuši smagus ievainojumus," informēja Lazorišinecs.
Savukārt Ukrainas nacionālās gvardes medicīniskā dienesta vadītājs Oļegs Mihaiļiks informēja,ka sadursmju laikā bojāgājuši 12 Ukrainas nacionālās gvardes cīnītāji.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidoja kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Sestdien separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.