Satversmes preambula: Latvija latviešiem
Latvija latviešiem, draudzīgi tiem sadzīvojot ar cittautiešiem. Tā šobrīd īsumā var raksturot Satversmes preambulu, par kuras iekļaušanu valsts pamatlikumā otrajā lasījumā nobalsojis Saeimas vairākums.
Šāds tekstuālais risinājums, protams, neapmierina vienīgo parlamenta opozicionāru – Saskaņas centru, kas norāda, ka koalīcija, pretnostatot latviešus cittautiešiem, turpina šķelt jau tā divās kopienās dzīvojošos valsts iedzīvotājus.
Pamatīgas diskusijas Saeimā izvērsās jau pirms Satversmes grozījumu pirmā lasījuma, kad vārdu kaujās tika lauzti šķēpi par to, vai pamatlikuma ievadā vajag izmantot jēdzienu par latviešiem kā «valstsnāciju». Pēc garākām pārdomām, šo jēdzienu, kas aizskāra ne tikai opozīciju, bet arī daudzus cittautiešus, no preambulas izņēma.
Tomēr valdošā koalīcija arī otrajā lasījumā iestrādājusi tekstu, kas cittautiešos var radīt pretestību, uz ko arī norāda Saskaņas centrs.
Proti, otrajā lasījumā apstiprinātā preambula vēsta: «Latvija ir izveidota, [..] lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem». Kaut arī preambulas tekstā ir atrunāts, ka «valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības», opozīcijas pārstāvjus šāds reveranss neapmierina.
Tie uzskata, ka, Satversmes ievadā ierakstot, ka Latvija ir dibināta latviešiem, preambula nonāk pretrunā ar Satversmes negrozāmo pantu, kas nosaka, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder «Latvijas tautai», un šis jēdziens, iekļaujot sevī arī cittautiešus, pēc viņu domām, konfliktē ar Saeimas vairākuma iecerēto preambulu. Savu pozīciju viņi pamato ar jau esošo Satversmes ievadu, kurā teikts, ka tieši «Latvijas tauta», nevis latvieši ir izveidojusi Satversmi un valsti.
«Jēdziens «latviešu nācija» nonāk pretrunā ar jēdzienu «Latvijas tauta», jo ar Latvijas tautu jāsaprot viss Latvijas pilsoņu kopums. Un ir ļoti labi zināms, ka Satversmes tēvi 1922. gadā apzināti iestrādājuši normu par Latvijas tautu – nevis latviešu tautu! –, vēloties atzīt mūsu tautas daudznacionālo raksturu,» saka Valērijs Agešins.
Viņš uzskata, ka preambulas pieņemšana šādā reakcijā var veicināt jaunus aizvainojumus, sabiedrības papildu šķelšanu pareizajos un nepareizajos, īstajos un neīstajos pilsoņos un līdz ar to apdraudēt valsts stabilitāti un iekšējo drošību. «Satversmes ievada projekts var saasināt konfrontāciju sabiedrībā, tāpēc nav atbalstāms,» rezumē Saeimas deputāts.
Savukārt koalīcija uzskata, ka mazākumtautību pieminēšana Satversmes preambulā opozīcijai un labējiem radikāļiem mazinās iespējas izmantot šo vārdu latvie šu un cittautiešu savstarpējā rīdīšanā.
«Aptverot šo pamattiesību garantiju arī preambulā, mēs vēl jo vairāk uzsvērām šo mazākumtautību tiesību aizsardzību. [..] mazākumtautībām ir vieta tieši arī preambulas tekstā. Tieši tādēļ, lai politiķi nevarētu šo mazākumtautību vārdu pārvērst par karstu kartupeli, nenorijot un neizspļaujot vienkārši, paturot mutē un izmantojot, kur vajag, kur nevajag,» saka Inese LībiņaEgnere.
Parlamenta diskusijā, kurā pārsvarā piedalījās tikai valdošās koalīcijas deputāti (triju stundu laikā uzstājās tikai trīs opozīcijas pārstāvji), tika aizskarts arī jautājums par to, vai šādus grozījumus var veikt gandrīz simt gadus vecajai Satversmei, referendumā nejautājot viedokli Latvijas iedzīvotājiem. Uz to aicinājis arī mūžīgais Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes opozicionārs Andrejs Elksniņš, taču nomācošu pārsvaru guva Saeimā ievēlētie juristi, kas uzskata, ka preambulas iekļaušanai Satversmē pietiek ar leģitīmi ievēlētas Saeimas atbalstu.
Lai preambula kļūtu par likumīgu Satversmes sastāvdaļu, to nepieciešams apstiprināt trīs Saeimas lasījumos. Visticamāk, trešais lasījums notiks vēl līdz Līgo svētkiem, jo priekšlikumus tam var iesniegt tikai līdz 10. jūnijam.