Pirms 17 gadiem, 1992. gada 26. novembrī Lielbritānijas toreizējais premjerministrs informēja parlamentu, ka karaliene piekritusi atteikties no sava izņēmuma statusa un, tāpat kā pārējie pilsoņi, maksās ieņēmumu nodokli.
Par karalienes lēmumu gandarījumu pauda arī Velsas princis Čārlzs, kurš jau tajā laikā maksāja ienākumu nodokli. Bakingemas pils noliedza, ka šis lēmums ir saistīts ar aizvien pieaugošo sabiedrības neapmierinātību, ka karaļnama uzturēšana izmaksā aizvien vairāk. Tomēr konstitucionālo tiesību speciālists Normans Džons Stīvass BBC sacīja, ka šis solis parāda, ka Elizabete prot pieskaņoties sabiedrības viedoklim, savukārt vēsturnieks Deivids Stārklijs norādīja, ka ir nepieciešamas vēl lielākas izmaiņas. „Šis nav risinājums, šī ir tikai simptomu ārstēšana. Risinājums būtu atrast monarhija kaut ko pozitīvu, ko tā varētu darīt.”
Kopš 2001. gada britu karaļnams ik gadu ir publiskojis savu tēriņu pārskatus, lai padarītu savu finanšu plūsmu caurskatāmāku. Karalienes kā valsts vadītājas izdevumi tiek apmaksāti no valsts naudas, un gadā šī summa sasniedz 68,6 miljonus dolāru. Savukārt karalienes personiskās bagātības, pēc žurnāla Forbes aprēķiniem, ir apmēram 450 miljoni dolāru.