Vēlēs jaunu Romas pāvestu

Vairāk nekā 1,2 miljardi pasaules katoļu un Vatikāns vakar bija šokā – par plānoto atkāpšanos paziņojis 85 gadus vecais Romas pāvests Benedikts XVI, kuram pienākumus vairs neļauj pildīt pārpūlēšanās un veselības stāvoklis.

Pretēji izplatītam uzskatam Romas pāvestam ir tiesības uz demisiju, ja vien tā notiek pēc brīvas gribas un tiek pienācīgi izsludināta, skaidrojis Vatikāns, – cita lieta, ka beidzamo 600 gadu laikā neviens pāvests šīs tiesības nebija izmantojis. Benedikta XVI pilnvaras beigsies 28. februārī pulksten astoņos vakarā, un Romas Katoļu baznīca cer, ka līdz Lieldienām jeb 31. martam tai jau būs jauns pāvests.

«Atkārtoti pārskatot savu sirdsapziņu Dieva priekšā, esmu nonācis pie pārliecības, ka mani spēki lielā vecuma dēļ vairs nav piemēroti, lai adekvāti vadītu Katoļu baznīcu,» uzstājoties kardinālu sanāksmē, kas bija sasaukta, lai kanonizētu vairākus mocekļus, latīniski sacījis Benedikts XVI, kurš pāvesta pienākumus sāka pildīt 2005. gada aprīlī. Viņš norādījis, ka cilvēkam, kurš ieņem šo posteni, jābūt apveltītam ar nepieciešamo ķermeņa un garīgo enerģiju, kas «pēdējo mēnešu laikā ir padzisusi». Paziņojot, ka viņš labi apzinās, cik svarīgs ir pieņemtais lēmums, viņš uzsvēris, ka tas pieņemts no brīvas gribas, un «tiem, kuriem ir attiecīgas pilnvaras, būs jāsasauc konklāvs, lai ievēlētu jaunu Romas pāvestu».

Vatikāna preses dienesta vadītājs Federiko Lombardi, kurš vēlāk televīzijas kameru priekšā paziņoja par pāvesta lēmumu un sniedza pirmos komentārus, akcentējis, ka neviens, pat Benedikta XVI tuvākie līdzgaitnieki, neesot gaidījuši šādu paziņojumu. «Daži kardināli, kas piedalījās sanāksmē, pat nesaprata, ko viņš ir pateicis, bet tie, kuri saprata, bija pilnībā apstulbuši,» sacījis F. Lombardi. Sarunā ar AP to apstiprinājis Meksikas kardināls Oskars Sančess: «Visi bija pilnīgā šokā, mēs tikai saskatījāmies un nespējām izteikt ne vārda.» Vēl daiļrunīgāk izteicies Vatikāna valsts sekretārs (faktiski – valdības vadītājs) Tarčizio Bertone, kurš paziņojis, ka pāvesta lēmums bijis «zibens spēriens no skaidrām debesīm».

Reuters gan atgādina, ka pēdējo mēnešu laikā bijis acīmredzams – Benedikta XVI veselības stāvoklis pasliktinās. Dievnamos pāvests parasti pārvietots ar stumjamās platformas palīdzību, bet, ejot pašam, viņam nācies izmantot spieķīti. Atšķirībā no pirmajiem pontifikāta gadiem strauji samazinājies pasākumu, kuros piedalās pāvests, skaits. Benedikta XVI brālis Georgs Racingers telefonsarunā ar ziņu aģentūru ITAR–TASS apstiprinājis: «Vecums dara viņam raizes.» Jāatgādina, ka jau pagājušā gada aprīlī Benedikts XVI pēc ārstu ieteikuma samazināja ārzemju vizīšu daudzumu. F. Lombardi vakar atzinis, ka šādas problēmas patiešām pastāv, tomēr uzsvēris, ka runa nav par kādu specifisku slimību, ar ko sirgtu pāvests, – problēmas rada cienījamais vecums un ar to saistītā organisma novājināšanās.

Tomēr pāvesta lēmums izraisījis plašu rezonansi – ir pieņemts, ka Romas Katoļu baznīcas vadītāji amatā paliek līdz pat savai nāves stundai. Reuters atgādina, ka iepriekšējais zināmais gadījums datējams ar 1415. gadu, kad no amata labprātīgi atteicās pāvests Gregorijs XII. Tolaik gan situācija bija daudz sarežģītāka, jo vienlaikus uz pāvesta amatu bija veseli trīs pretendenti un Gregorija XII demisija palīdzēja izbeigt vairāk nekā desmit gadus ilgušos strīdus. Savukārt 1294. gadā no amata atkāpās pāvests Selestīns V. Interesanti, ka 2010. gadā Benedikts XVI vācu žurnālistam, grāmatas Pasaules gaisma autoram Peteram Zēvaldam, skaidrojis, ka Romas Katoļu baznīcas vadītājam ir ne tikai tiesības, bet zināmos apstākļos arī pienākums demisionēt, ja viņš sajūt, ka «fiziski, psiholoģiski un garīgi» nespēj pildīt savus pienākumus. Acīmredzot pašlaik šāds brīdis ir pienācis. Poļu katoļu laikraksta General Weekly galvenais redaktors Mareks Zajacs gan norādījis, ka Benedikta XVI lēmums var atspēlēties viņa pēctečiem. Proti, tagad ikreiz, kad kārtējais pāvests sāks izrādīt slimības vai vecuma pazīmes, viņa nelabvēļiem būs iespējams izdarīt psiholoģisku spiedienu, mēģinot panākt pāvesta atkāpšanos.

Vatikāns pavēstījis, ka Benediktam XVI pēc pilnvaru beigšanās tiks dota iespēja uzturēties Kastelgandolfo, kamēr tiks izremontēts viens no Vatikāna klosteriem, kur viņš plāno dzīvot. Ir skaidrs, ka Benedikts XVI nepiedalīsies konklāvā, kura uzdevums būs ievēlēt jauno Romas pāvestu. F. Lombardi paziņojis, ka kardināli tiks sasaukti aptuveni

10–14 dienas pēc Benedikta XVI aiziešanas, un ir lielas cerības, ka līdz Lieldienām, kas tiks atzīmētas 31. martā, būs ievēlēts jauns Romas katoļu pāvests. Gan medijos, gan bukmeikeru kantoros jau tiek saukti iespējamie uzvārdi, gan piebilstot, ka situācija ir ļoti līdzīga tai, kas bija 2005. gadā, – izteikta favorīta nav. Milānas arhibīskaps Andželo Skola, Vīnes arhibīskaps Kristofs Šēnborns, kanādiešu kardināls, Vatikāna bīskapu biroja vadītājs Marks Ulē, ganiešu kardināls, tumšādainais Pīters Tarksons – tie ir uzvārdi, kas pagaidām tiek pieminēti visbiežāk.

***

BENEDIKTS XVI (JOZEFS RACINGERS)

• Dzimis 1927. gada 16. aprīlī Mārktlā Bavārijā

• Viņa tēvs bija policijas virsnieks, bet māte – mājsaimniece

• Bija jaunākais no trim bērniem ģimenē – viņam bija vecāks brālis un māsa

• 1939. gadā uzsācis mācības nepilngadīgo seminārā Traunšteinā

• 1943. gadā kopā ar citiem semināristiem un Hitlerjūgenda biedriem iesaukts nacistiskās Vācijas pretgaisa aizsardzības spēkos

• 1945. gadā dezertējis no armijas un atgriezies Traunšteinā. Īsu laiku pavadījis amerikāņu ierīkotajā karagūstekņu nometnē, bet pēc tam atgriezies seminārā

• 1951. gadā Minhenē ordinēts par katoļu mācītāju

• 1953. gadā aizstāvējis teoloģijas doktora grādu Minhenes universitātē

• 1959. gadā kļuvis par Bonnas universitātes fundamentālās teoloģijas profesoru

• No 1962. līdz 1965. gadam piedalījies Vatikāna Otrās padomes četrās sesijās, pildot Ķelnes kardināla Jozefa Fringsa teoloģiskā padomnieka funkcijas

• No 1963. līdz 1969. gadam bijis pasniedzējs Minsteres un Tībingenes universitātēs

• 1969. gadā iecelts par Rēgensburgas universitātes viceprezidentu un profesoru

• 1972. gadā kļuvis par vienu no katoļu teoloģiskā žurnāla Communio dibinātājiem

• 1977. gadā iecelts par Minhenes un Freizingas arhibīskapu, bet vēlāk arī par Minhenes kardinālu

• 1981. gadā kļuvis par Ticības mācības kongregācijas vadītāju, pārcēlies uz Romu

• 1998. gadā iecelts par Kardinālu kolēģijas dekāna vietnieku

• 2002. gadā ievēlēts par Kardinālu kolēģijas dekānu

• 2005. gada 19. aprīlī Kardinālu konklāvā ievēlēts par 265. Romas katoļu baznīcas pāvestu, pieņēmis Benedikta XVI vārdu

• 2005. gada 24. aprīlī notiek Benedikta XVI inaugurācijas mise

• 2005. gada augustā kļuvis par otro pāvestu vēsturē, kurš apmeklējis sinagogu

• 2006. gadā apmeklējis Poliju, lai atdotu godu savam priekštecim Jānim Pāvilam II

• 2006. gadā izraisījis musulmaņu pasaules sašutumu, kādā runā citējot Bizantijas imperatoru Manuelu II Paleologu, kurš necienīgi izteicies par islāmu un pravieti Muhamedu. Vēlāk pāvests musulmaņiem atvainojies

• 2008. gadā vizītes laikā ASV noturējis lūgšanu vietā, kur atradās 2001. gada 11. septembra teroraktos sagrautie Dvīņu torņi

• 2009. gadā pārdzīvojis ķirurģisku operāciju pēc neveiksmīga kritiena un plaukstas locītavas lūzuma

• 2009. gadā iznāk Benedikta XVI albums Alma Mater ar viņa dziesmām un lūgšanām

• 2010. gadā mises laikā Svētā Pētera bazilikā pāvests lūdzis piedošanu par katoļu baznīcas pārstāvju pastrādātajiem seksuālās vardarbības gadījumiem, solījies rīkoties, lai šādi incidenti neatkārtotos

• 2010. gadā kļuvis par pirmo pāvestu, kurš oficiālā vizītē apmeklējis Lielbritāniju

• 2012. gada nogalē apžēlojis savu bijušo sulaini Paolo Gabrieli, kurš tika notiesāts par slepenu dokumentu zādzību no Vatikāna

• 2013. gada 11. februārī tiek paziņots par gaidāmo Benedikta XVI atkāpšanos

***

Benedikts XVI:

• kļuva par vecāko cilvēku, kurš ievēlēts pāvesta amatā kopš 1730. gada

• tekoši runā vācu, franču, itāliešu, spāņu, latīņu un angļu valodā, saprot arī portugāļu valodu

• ir labs pianists, visvairāk ciena Mocarta un Bēthovena mūziku

• neprot vadīt automašīnu, taču ir nokārtojis pilota licenci un sava pontifikāta pirmajos gados reizēm pats vadīja helikopteru ceļā no Romas uz savu vasaras rezidenti Kastelgandolfo

• ir kaķu mīļotājs, turējis vairākus kaķus

• ir pirmais pāvests, kurš klausās iPod un tvīto Twitter