Lietuva jau nākamvasar plāno palaist orbītā savu pirmo Zemes mākslīgo pavadoni. Šī iecere prezentēta starptautiskajā kosmiskās nozares konferencē "Kosmosa ekonomika daudzpolārajā pasaulē" (SEMWO - Space Economy in Multipolar World), kas jau trešo rudeni sarīkota Viļņā un pulcinājusi zinātniekus un uzņēmējus no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Ķīnas, Japānas un Krievijas.
Lietuvieši neslēpj, ka ar savu pavadoni cer apsteigt latviešus un igauņus. Jau izgatavots satelīta makets, kurā desmit kubikcentimetru tilpumā jāievieto visa nepieciešamā elektronika.
Paredzēts, ka pavadonis riņķos 400 kilometru augstumā ar ātrumu astoņi kilometri sekundē un nesvērs vairāk par 1,33 kilogramiem. Izmaksas zinātnieki šobrīd vēl nevar nosaukt.
"Viss būs atkarīgs no tā, vai mēs ražosim detaļas Lietuvā, vai pasūtīsim tās ārzemēs. Tomēr ražošanas izmaksas neveido lielāko daļu kopējo izmaksu," paziņojis aģentūras "Inovatyvūs inžineriniai projektai" projektu vadītājs Laurīns Mačulis. "Lielākās izmaksas saistītas ar palaišanu, kas tirgus cenās šobrīd izmaksā aptuveni 50 000 dolārus par kilogramu."
Pavadoni paredzēts palaist no Japānas teritorijas. "Japāņu raķete nogādās mūsu pavadoni Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS). Tur astronauts to uzmontēs robotrokai, un šī robotroka to izmetīs orbītā," pastāstījis aģentūras direktors Vīternis Buzs.
Iecerēts, ka satelīts riņķos orbītā ap Zemi pusgadu. Ar tā palīdzību zinātnieki grib izmēģināt silīcija saules baterijas, sakaru un kosmiskās navigācijas līdzekļus, kā arī nofotografēt Starptautisko kosmosa staciju, Zemi un, ja paveiksies, arī Lietuvu.
"Ceļš nebija viegls, jo netrūkst skeptiķu, kuri netic, ka mēs to spējam paveikt. Nav šaubu, pastāv starptautisko sakaru un finansējuma jautājumi, tomēr ceram, ka nākamgad varēsim svinēt savu pirmo uzvaru," piebildis Lietuvas kosmosa asociācijas direktors Vidmants Tomkus.
Pirmo lietuviešu pavadoni "Lituanica 1" paredzēts palaist nākamvasar, kad Lietuva pieminēs 80.gadadienu kopš lietuviešu lidotāju Stepona Darjus un Staša Ģirēna leģendārā lidojuma pāri Atlantijas okeānam.
Viļņas konferencē īpaša uzmanība tiek pievērsta kosmosa tehnoloģiju komerciālas izmantošanas iespējām, prezentējot dažādus tālvadāmus robotus, kas izmantojami ne tikai kosmosā, bet arī enerģētikā, pilsētbūvniecībā, lauksaimniecībā un vides aizsardzībā.
Viena no šādām iekārtām ir tālvadāmie lidaparāti, kuru veiktie uzņēmumi izmantojami 3D karšu veidošanai. Ar to palīdzību var veikt elektrolīniju uzraudzību, noteikt siltumtrašu bojājumus, palīdzēt mežkopjiem un lauksaimniekiem plānot darbus.
"Pirms pāris gadiem izvirzījām sev mērķi, ka Viļņa varētu kļūt par kosmosa jomas Davosu. Tas, ka šogad pie mums jau trešo reizi pulcējas nozares līderi un lielākie domātāji, liecina, ka šīs ambīcijas nav pārspīlētas. Lietuvas galvaspilsēta pamazām pierāda, ka mums pietiek intelekta, biznesa, infrastruktūras un kultūras potenciāla, lai piedāvātu vietu atklātai saziņai un ideju apmaiņai," norādījis Tomkus.
"Laiks atteikties no sabiedrībā valdošajiem stereotipiem, ka kosmosa tehnoloģijas ir tāla, nesasniedzama un ļoti specifiska joma. Patiesībā lietas, kas šobrīd tiek radītas lidojumiem kosmosā, jau visai drīz, iespējams, varēs izmantot sadzīvē vai ražošanā. Tāpēc konferencē cenšamies piesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku. Bezmaksas pasākumā tiks gaidīti gan uzņēmēji, kurus interesē iespējas investēt jauno tehnoloģiju attīstīšanā vai izmantot jau esošos pakalpojumus, gan zinātnieki, gan vienkārši zinātkāri interesenti," viņš piebildis.
Pasaules valstu zinātnieki Viļņā gatavojas apspriest arī Marsa zondes "Curiosity" pētījumu rezultātus.
Paredzēta arī tikšanās ar lietuviešu izcelsmes Krievijas kosmonautu Alekseju Jeļisejevu un viņa grāmatas "Dzīve - piliens jūrā" lietuviešu izdevuma atvēršana.